Ekonomikas ministrs par šī projekta nepieciešamību sāka svārstīties jau pērnā gada nogalē pēc ERAB finansējuma apstiprināšanas Latvenergo iecerētai 400 MW TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai. Līdz ar to tā realizācijas uzsākšana apstājās līdz galīgai Latvenergo īpašnieka- šajā gadījumā Ekonomikas ministrijas - pozitīva lēmuma saņemšanai.
«Spiediens no abām pusēm uz mani kā ekonomikas ministru pašlaik ir ļoti liels. Vieni uzskata, ka dabasgāze ir mūsu nākotne, otri, ka vairāk jāizmanto vietējais resurss un jāattīsta atjaunojamie energoresursi. Pašlaik notiek TEC-2 otrās kārtas projekta izmaksu izvērtēšana, kas uz šodienas situāciju izskatās pārāk lielas,» sacīja A. Kampars. Viņš sacīja, ka spiedienu izjūt ne tikai no vietējo uzņēmēju puses, pie ekonomikas ministra durvīm klauvē arī ārvalstu vēstniecības, piemēram, ASV, kura uzņēmums General Electrics varētu piegādāt TEC-2 jauno gāzes turbīnu, kā arī Turcijas vēstniecība.
A. Kampars uzsvēra, ka Latvijas enerģētikā pirmais solis pašlaik esot Kurzemes cietā kurināmā stacijas būvniecības uzsākšana. Turklāt šajā stacijā biomasas īpatsvars būs vismaz 20%, nevis 10%, kā runāts iepriekš. Pēc tam, kad izdosies saprast TEC-2 rekonstrukcijas optimālo cenu un noteikt to, cik tā izdevīga Latvijas patērētājiem, varētu tikt pieņemts lēmums arī par šo projektu. TEC-2 rekonstrukcijas izmaksas pašlaik tiek lēstas uz 380 milj. eiro.