Izmaiņas paredzētu, ka valsts nosaka galvenos piekrastes apbūves principus, bet pašvaldības tos ievieš savos attīstības plānos
Strausa politika
Edgars Zalāns (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs*
Ar nožēlu jāsaka, ka līdzšinējā politika [attiecībā uz nelikumīgo būvniecību kāpās] bija vairāk kā strausa politika — mēs visu laiku turam galvu zemē un, kad kāds kaut ko uzbūvē, izvelkam un skrienam apkārt, nesaprotam, ko darīt.
Mums ir 496 kilometrus garš jūras krasts, tas ir milzīgs attīstības resurss. Tur ir aizliegumi un primitīvi, mehāniski ierobežojumi, (..) un domājam, ka tas strādās. Nē, tas nestrādās. Rezultāts ir tāds, ka tur, kur patiešām ir vērtības, tās aiziet bojā. No otras puses, likuma burta dēļ mēs neattīstāmies tur, kur varētu attīstīties un vērtību nav.
Tādēļ ir mūsu ministrijas priekšlikums, ar ko plānojam līdz rudenim nākt uz valdību, jo ir jāsaprot, ka tas ir ne tikai vides aizsardzības, bet arī ekonomiskais resurss. Ja cilvēkiem ir vēlme tur attīstīties, mums ir jāsalāgo šīs attīstības vēlmes un aizsardzības vēlmes. Kāpās īsti nav jābūvē, jo gar Latvijas jūras krastu ir ne tikai kāpas — jāatrod tās vietas, kur var būvēt, kur netiek traucēti ne biotopi, ne konkrētas aizsargājamas kāpas.
* LNT 900 sekundēs
Pašvaldībām nedrīkst atstāt galavārdu
Jānis Matulis, kampaņas Saglabāsim Latvijas kāpas koordinators
Piekrītu Zalānam jautājumā, ka jūras piekrastes apbūves noteikumi ir jāpārskata, taču nevis, lai tos padarītu liberālākus un ļautu apbūvēt vides aktīvistu vēl no apbūves nosargātās kāpas, bet gan, lai nacionālas programmas līmenī noteiktu šīs teritorijas aizsardzību. Proti, lai vietējās būvvaldes nevarētu lemt par objektiem, kuri atradīsies kāpās, kā tas ir patlaban, jo esošo situāciju varētu glābt vien centralizēta pieeja būvieceru izvērtēšanai. Saglabāt sistēmu, ka galvārds ir vietējai pašvaldībai, ir pilnīgi ačgārni — likumā nevar ielikt vissīkāko darbību, taču konceptuāli jāpasaka, ka jūras piekraste ir mūsu vērtība. Šobrīd cilvēki pērk zemes piejūrā ar nodomu uzbūvēt villas izmēru cienīgu klēti, ko likums neliedz darīt, taču būtu likumā skaidri jānosaka ka šāda būvniecība ir aizliegta vispār. Viedokli, ka kāpās mēdz būt vietas, kurās nav vērtību, tādēļ tās varētu apbūvēt, var izteikt tikai nespeciālists, jo pati kāpa kā biotops ir milzīga bagātība. Cerams, Vides ministrija rudenī izmantos savas pilnvaras, lai šo ieceri bloķētu.
Argumentētu būvniecību varētu atļaut
Raimonds Vējonis (ZZS), vides ministrs
Vides ministrijai (VidM) nav nekas pret principu, par ko izteicies ministrs Zalāns, — sabalansēt vides aizsardzības un ekonomiskās intereses. Tāpēc esam gatavi izvērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas priekšlikumus par to, kurā vietā būvniecība piekrastē varētu būt atļauta. Iespējams, tā nedarītu lielu kaitējumu dabai pilsētu un ciemu tertorijās. Taču stingrāk būtu jāskatās uz būvniecību ārpus apdzīvotām vietām. Protams, ja ir pietiekams arguments, būvniecību varētu atļaut arī tur. Bet ir viena piebilde. Nevajadzētu aizmirst, ka kāpu aizsardzībai ir divi mērķi: viens ir aizsargāt dabu no cilvēka ietekmes, otrs ir aizsargāt cilvēku no dabas ietekmes. Jūra nāk tuvāk un, ja nebūs kāpas, būves var aiziet bojā.