Kāpēc daudzi labāk dzīvo bez darba ārzemēs, nevis atgriežas Latvijā? Atbild kandidāti

Juris Sokolovskis, PCTVL. Risinājums reformās

Mūsu cilvēki pat bez darba Lielbritānijā jūtas labāk aizsargāti, nekā strādājot Latvijā. Cilvēki ir gatavi samierināties ar sliktākiem dzīves apstākļiem, ja viņi redz perspektīvu sev un saviem bērniem. Radīt perspektīvu īsā laikā var, tikai nopietni reformējot valsti. Reformu mērķis - veiksmīga ekonomika, kas veido darbvietas, kur cilvēks var realizēt sevi, kvalitatīva un pieejama izglītība, sakārtota vide un infrastruktūra, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kurā lēmumu pieņemšanas procesā iedzīvotāji var aktīvi piedalīties.

Karīna Korna, Vienotība. Ne nabagi, bet palīgi

Brīvā darbaspēka kustība noteic, ka ikvienam ir tiesības strādāt jebkurā ES valstī, un daudzi Latvijas iedzīvotāji šo iespēju ir izmantojuši. Iespējams, kāds tiešām uz laiku ir palicis bez darba, taču nav korekti apgalvot, ka liela daļa strādājošo dzīvo nabadzībā. Tieši otrādi - liela daļa ārzemēs strādājošo palīdz savām ģimenēm šeit, Latvijā. Apvienības uzdevums ir attīstīt ražošanu un pakalpojumus visā Latvijā, četros gados ieguldīt trīs miljardus latu, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā un radītu 1,1 miljonu darbvietu. Tā būs motivācija izceļojušajiem atgriezties.

Sergejs Mirskis, SC. Atjaunot ticību

Par spīti grūtībām, Lielbritānijā ir cerība, ka darbu atradīs un viss nokārtosies. Sliktākais, ka viņi zaudējuši ticību Latvijas nākotnei, ticību, ka viņi ir vajadzīgi savai valstij. Uzdevums - atjaunot cilvēkos ticību, ka Latvijai un arī katram iedzīvotājam ir nākotne. Cilvēkiem jāredz, ka valstij ir ekonomiskās attīstības plāns, ka valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Vienas dienas laikā savas problēmas neatrisināsim, bet ir nepieciešams parādīt perspektīvu. Cilvēks var daudz ko pieciest, ja saprot, kā vārdā tas notiek, ja tic, ka sliktie laiki beigsies un dzīve uzlabosies.

Aleksandrs Kiršteins, ZZS. Jājūtas vajadzīgiem

Tur ir dzīvošanai labāk sakārtota vide un noregulēta sociālo pabalstu sistēma. Daži tā mēģina atrisināt personīgās problēmas, izvairoties no grūtībām un neveiksmēm Latvijā, citiem ir neērti atzīties Latvijā palikušajiem, ka brīnumi nenotiek - jāstrādā daudz smagāk. Būtu plašāk jāsniedz informācija aizbraukt gribētājiem, ka ar lielākajām algām viņi bieži nespēs segt vairākas reizes dārgākās izmaksas. Lai cilvēki sāktu atgriezties, viņiem jājūtas šeit vajadzīgiem: jābūt ne vien iespējai strādāt derīgu darbu, bet arī drošībai sev un bērniem nākotnē. Videi lielajās Latvijas pilsētās jākļūst latviskai.

Jevgenija Stalidzāne, Par labu Latviju! Par legālu nodarbinātību

Katra stāsts noteikti atšķirsies, tomēr esmu pārliecināta: ja mūsu cilvēkiem būtu iespēja uzturēt ģimeni un tuviniekus, aizbraucēju skaits būtu mazāks. Kamēr netiks nodrošinātas jaunas darbvietas un cilvēcīgas algas, aizbraucēju skaits tikai palielināsies. Uzskatu - kas ir labs biznesam, ir labs arī darba ņēmējiem. Tādēļ prioritāri ir atbalsta pasākumi uzņēmējiem jaunu darbvietu radīšanai ar nosacījumu, ka darba attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju ir likumīgi noformētas. Nākamās Saeimas darbības laikā mūsu mērķis ir atjaunot vismaz 2005. gada nodarbinātības līmeni.

Emīls Jakrins, VL!-TB/LNNK. Politikas kvalitāte

Daudzu gadu garumā piekoptā nepareizā ekonomiskā politika, valsts varas atsvešināšanās no tautas un patriotisko vērtību trūkums daudziem Latvijas pilsoņiem ir laupījis ticību savai valstij. Sociālo pabalstu lielums Lielbritānijā un Latvijā nav salīdzināms, tāpat kā kopējā vide uzņēmējdarbības sākšanai vai faktiski jebkādai produktīvai darbībai. Mana pārliecība ir, ka cilvēki atgriezīsies Latvijā, tiklīdz viņi jutīs, ka Latvija ir sasparojusies un ir cerības uz izaugsmi. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīvu politiku mēs kā politiķi spēsim piedāvāt.