Viņš secinājis, ka grozījumi novedīs pie to tūkstošu cilvēku līdzekļu konfiskācijas, kas ir uzticējuši savu naudu pensiju fondiem. "Savā komentārā [grozījumu virzītāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija] FKTK cenšas izvairīties no termina "nacionalizācija" lietošanas. Lai gan notiks tieši nacionalizācija, jo piedāvātā Kredītiestāžu likuma redakcija paredz, ka bankai aizliegs aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt aizdevumu procentus. Proti, likumīgi aprēķināmie procenti tiks nacionalizēti vai ekspropriēti (atņemti)," savā paziņojumā vēsta V.Kargins.
Diena.lv jau ir vēstījusi, ka grozījumi attieksies uz jebkuru personu, kas ir ieguldījusi (aizdevusi) līdzekļus kredītiestādes subordinētajā kapitālā līdz valsts atbalsta piešķiršanai. Tas nozīmē, ka, sākot no šā gada 1.jūnija, kredītiestādēm, kas saņem valsts atbalstu, būs aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību valsts atbalsta sniegšanas laikā. FKTK atzinusi, ka minētie grozījumi nav attiecināmi tikai uz kredītiestāžu bijušajiem akcionāriem vai īpašniekiem, bet uz ikvienu personu, kas ir ieguldījusi kapitālā līdz valsts atbalsta saņemšanai.
V.Kargins arī paziņojumā norāda: FKTK un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņi arvien izdara mājienus, ka no ekspropriācijas cietīs tikai Kargins un Krasovickis. Viņš piebilst: "Ja ekspropriācijai ir individuāls, mērķtiecīgs raksturs, tad būtu jāpadomā par tās iemesliem – politiskiem, personīgiem, nacionāliem. Taču patiesībā Parex bankas noguldītāji un investori cietīs tikai tādēļ, ka FM un FKTK vēlas nomaskēt ekspropriāciju, kas tiek piemērota konkrētām personām."
Baņķieris arī kritiski vērtē argumentus par to, ka "likuma grozījumi izriet no Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām par banku krīzes atrisināšanu". "Tā tas nav. FKTK ierēdņi atkal maldina sabiedrību, jo tieši FKTK bija tā valsts iestāde, kas Parex bankas pārņemšanas gaitā bija atbildīga par bankas pārņemšanas procesa saskaņošanu ar EK un arī saņēma attiecīgo atļauju. Turklāt, nedz EK, nedz konsultāciju kompānija Nomura nevar atļauties veikt pretlikumīgas darbības Eiropas tiesiskajā laukā," vēsta V.Kargins.
Kā ziņots, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā, kas paredz, ka abu baņķieru ienākumi no noguldījumiem šajā bankā tiks ierobežoti. Par tiem vēl jālemj Saeimai. Līdzīgi grozījumi tika virzīti arī iepriekš, bet tie paredzēja atpakaļejošu spēku un Saeima tos noraidīja.
Latvijas Banka norāda, ka grozījumu pieņemšana rada tiesvedības riskus, tomēr Finanšu ministrija uzsver, ka otra alternatīva – grozījumu veikšana noguldījumu līgumos – nav iespējama, jo tam nepiekrīt otra puse, proti, noguldītāji.