Ar savu piedāvājumu, kuru politiskie partneri gan nodēvējuši par ultimātu, Kariņš, pēc paša teiktā, centies panākt, lai koalīcijas spēki vairāk sadarbojas, nevis sacenšas viens ar otru, tādā veidā bremzējot lēmumu pieņemšanu.
Premjers atgādināja, ka visu vasaru centās iesaistīt valdībā arī citus partnerus, lai nebūtu iespēja kādam vienam politiskajam spēkam bloķēt tādu svarīgu un sarežģītu lēmumu pieņemšanu, kādi sagaidāmi drīzumā, tajā skaitā par nodokļiem un nākamā gada valsts budžetu. Tomēr koalīcijas paplašināšanas centieni izgāzās, atzina Kariņš.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, valdības vadītājs ir gatavs strādāt arī ar pašreizējiem partneriem, bet tādā gadījumā vispirms esot jādara kaut kas, lai viņus sapurinātu, un tā varētu būt jau piedāvātā atbildības jomu pārdalīšana. "Ja kaut kādā veidā mainās valdības sastāvs, tad arī tie ministri, kuri nav nomainījušies, arī paši sapurinās, atcerēdamies, ka kaut kāda konkurence ir. Viņi [tagad] strādā ar to principu, ka nav jau nekādas konkurences, nav jau nekādas izvēles," sacīja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka nevēlas kritizēt pašreizējos ministrus, taču skaidroja, ka ekonomikas ministra portfeli labprāt uzticētu "Apvienotajam sarakstam" (AS) tādēļ, ka tā pārstāvji jau sākotnēji ar degsmi vēlējās šo amatu sev, turklāt viņiem esot gan daudz ideju, gan arī iespējamais kandidāts - AS dibinātājs Uldis Pīlēns.
Uz jautājumu, vai nav tā, ka izmaiņas valdības sastāvā jūtamu labumu nenesīs, ja nenomainīsies pats premjers, Kariņš atbildēja noraidoši. Viņš sevi uzskata par gana spējīgu Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanai.
No šodienas sarunām ar AS un Nacionālo apvienību (NA) Kariņš cerot sagaidīt skaidru atbildi, vai tās piekrīt ministru amatu rotācijai un memoranda prioritātēm.
Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosina NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un JV - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.
Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.
Kariņš AS un NA arī aicina noslēgt memorandu, kurā 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām. Līdz ar to budžeta sagatavošanā un pieņemšanā tiktu ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes - aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.
Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.
Gadījumā, ja NA vai AS atteiktos no šī piedāvājuma, tad premjers būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".