Kariņš pie nominācijas vēl netiek

Kā zināms, šodien Vējonis tikās ar Jaunās Vienotības (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), apvienības Attīstībai/Par! (A/P) un KPV LV pārstāvjiem, lai runātu par līdz šim panākto progresu valdības veidošanas sarunās. 

Pēc tikšanās Vējonis nolēma, ka piektdien vēl Kariņu premjera amatam nenominēs. Prezidents ar Kariņu atsevišķi tiksies pirmdien. 

Pašlaik par topošās koalīcijas kodolu tiek uzskatītas JV, JKP, NA un A/P, kamēr par KPV LV frakcijas atbalstu skaidrības nav. Ceturtdien KPV LV partneriem izvirzīja vairākas prasības, kuras Kariņš raksturoja ar frāzi, ka tās "nav nepārvaramas". Gatavību atteikties no iecerētā jaunizveidotā īpašo uzdevumu demogrāfijas lietās ministra posteņa pauda arī NA.

Tikmēr viens no KPV LV līderiem Aldis Gobzems piektdien intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka izskanējušās prasības ir tikai sākotnējie nosacījumi, bet svarīgi arī, kāds būs valdības deklarācijas saturs. Gobzems izteicās, ka "bravo un uzvaras saucieni Kariņa valdībai vēl ir stipri pāragri".

Kariņš piedāvāja, ka JV bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.

A/P lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. 

NA uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo KPV LV iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk KPV LV šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. 

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

(papildināts par partiju atbildības jomu iespējamo sadalījumu)