Pēc viņa vārdiem, neesot neviens iemesls, kāpēc nākamā valdība nevarētu nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Kas savukārt nozīmējot strādāt ilgstošā opozīcijā, ja nepiekrīt strādāt koalīcijā, uzsvēra Kariņš.
Kariņš uzskata, ka vislabākais modelis būtu pēc iespējas plašāka koalīcija, norādot, ka esošajām koalīcijas partijām ir iespēja turpināt darbu jaunā valdībā ar citu vadītāju.
Kariņš pauda cerību, ka izdosies izveidot vismaz četru partiju koalīciju. Viņš neredzot nevienu ideoloģisku iemeslu, kāpēc ''Apvienotais saraksts'' (AS) nevarētu strādāt nākamajā valdībā.
Vaicāts, kā JV nāktu klajā ar jaunu līderi, ja nebūtu valdības maiņa, Kariņš norādīja, ka viņa uzdevums līdz Saeimas vēlēšanām 2026.gadā bija atrast jaunu partijas līderi, lai arī vēlētāji redzētu, ka partija mainās. Premjers atzina, ka tas notika negaidīti un ātrāk nekā bija iedomājies, bet dzīvē esot jāizmanto izdevības. Kariņš esot redzējis zelta iespēju ''nodot stafeti'' tālāk labklājības ministrei Evikai Siliņai, viņu izvirzot par JV premjera amata kandidāti.
Kā ziņots, JV kopsapulcē un frakcijā un "Vienotības" domes sēdē nolemts labklājības ministri Siliņu izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.
Tāpat ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.