Ekonomiste Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācijas (LBAS) rīkotajā diskusijā par sieviešu un vīriešu darba iespējām darba tirgū krīzes apstākļos ceturtdien norādīja, ka neizprotama ir situācija, ka, piemēram, Valsts prezidents saņem mazāku atalgojumu nekā cilvēks, kurš strādā būvniecībā.
"Uzskatu, ka algu politika Latvijā ir nepareiza no 90.gadu sākuma - algas tika stipri ierobežotas, tāpēc mēs nevarējām celt produktivitāti," viņa teica un piebilda, ka darba algas apmēram ir tieša saikne ar darba produktivitāti, kas savukārt tālāk atsaucas uz iekšzemes kopproduktu.
Ekonomiste stāstīja, ka Latvijas iedzīvotāji būtībā jau ir samierinājušies ar to, ka algas ir zemākas nekā Eiropā, bet produktu un pakalpojumu cenas sasniedz Eiropas Savienības cenu līmeni. Karnīte gan atzina, ka pēdējos gados līdz ar inflācijas kāpumu algām arī bija vērojams straujš pieaugums.
"Kopā ar inflāciju algas izsprāga - reālās algas pieauga ļoti strauji un tikai pagājušajā gadā sāka nostiprināties," viņa sacīja un piebilda, ka savukārt 2008.gada otrajā pusē algu dinamika jau bija lejupvērsta.
"Pērn februārī bija pieaugums par 13%, bet no februāra sākās lejupslīde. Martā pieaugums jau bija 8,7%, oktobrī - 3,6% līmenī un tā tālāk," viņa klāstīja, norādot, ka algu kāpuma procesam ir jābūt daudz lēnākam un vienmērīgākam.
"Inflācijas dēļ kāpums bija straujš, pārāk straujš, algām jāaug lēni," viņa piebilda.
Runājot par kopējo ekonomisko situāciju un to, kā cilvēkiem to vajadzētu uztvert, Karnīte norādīja, ka pašlaik mēs atgriežamies tādā kā sākuma stadijā.
"Patlaban ir tāda situācija, ka mēs atejam savās mājās - esam bijuši ballē, mēs paviesojāmies, paskatījāmies, cik tur gluda grīda, cik tur plaši logi, cik skaisti mūs apkalpo sulaiņi, un tagad esam atnākuši savās mājās - pieticīgā dzīvoklītī ar mazu virtuvīti un zapti burkā - tur mēs pašreiz esam ar savu ekonomiku," viņa skaidroja un piebilda, ka šim patlaban ir jābūt tam izejas punktam, no kura sākt tālāku ekonomisko virzību.
Latvija pēdējos gados pēc straujas ekonomikas izaugsmes piedzīvo lejupslīdi, ko būtiski ietekmējusi arī pasaules finanšu un ekonomikas krīze. Patlaban valstī strauji pieaug bezdarbs, kā arī daudzi uzņēmumi ir spiesti pārskatīt darbinieku atalgojuma politiku.