Parlaments par viņu varētu balsot 5.jūnijā. "Man būtu vieglāk strādāt, ja SAB jau būtu izlēmis," Dienai teica komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP). Izlemt par I.Bičkoviču tomēr steidzinot pienākums ievērot Saeimas Kārtības rullī noteikto 15 dienu termiņu, kas beidzas ceturtdien - tas būtu pēdējais brīdis, kad jāpieņem lēmums. "Ja deputāti būs gatavi, lems jau otrdien," sacīja V.Muižniece. Teorētiski deputātu lēmums varētu būt atlikt lēmuma pieņemšanu, ja vien šādai rīcībai būtu objektīvi iemesli, piemēram, komisijā nebūtu kvoruma. "Kad valdošajai koalīcijai ir trūkumi argumentos, argumentē ar steigu," kritiski izteicās neatkarīgais deputāts Juridiskās komisijas loceklis Aigars Šokenbergs, kurš negrasās atbalstīt I.Bičkoviča kandidatūru - neatkarīgi no tā, ko izlems SAB. Viņaprāt, AT, izvirzot I.Bičkoviča kandidatūru, nav zinājuši, ka tā dēvētajos čekas maisos atrasta aģenta kartīte ar viņa vārdu (Diena jau rakstīja, ka prokuratūra un tiesa atzina - I.Bičkoviča aktīvu sadarbību ar LPSR Valsts drošības komiteju nav iespējams pierādīt). "Varētu vilkt paralēles - tas ir valdošajai koalīcijai raksturīgs darba stils, tā tika dzīts uz priekšu [Ringolds] Balodis tiesībsargam, tā tika dzīta uz priekšu [Zaiga] Vrubļevska [Satversmes tiesas tiesneses amatam]," atgādināja A.Štokenbergs. "Aizbildināšanās ar termiņiem nav pareizākais, kad runa ir par cilvēku, kurš kļūs par visas tiesu sistēmas seju," pauda komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (JL). "Protams, kandidātu izvirza tiesu vara, bet, ja viņš neatbildīs sabiedrības interesēm, kāda būs sabiedrības attieksme pret tiesu varu kopumā?" S.Āboltiņa atgādināja, ka nākamajam AT priekšsēdētājam pēc gada jāveic tāds atbildīgs darbs kā jaunā ģenerālprokurora nominēšana - vēl viens iemesls, lai komisija nesteigtos un sagaidītu SAB atzinumu. Sēdē otrdien viņa lūgs komisiju atlikt lēmuma pieņemšanu, taču JL jau iepriekš paziņojis, ka balsos pret šo kandidātu. Atturīgi par I.Bičkoviču izteicās Juridiskās komisijas loceklis Jānis Urbanovičs (SC), norādot, ka vēlas viņu uzklausīt sēdē otrdien (uz to uzaicināts arī līdzšinējais AT priekšsēdis Andris Guļāns, kura pilnvaras beigsies 13.jūnijā), turklāt kandidāts esot uzaicināts arī uz SC frakcijas sēdi trešdien. "Sākumā neplānojām viņu aicināt, bet mūsu vēlētājiem būtu interese uzzināt - par pagātni, par patstāvību," pauda J.Urbanovičs, nenoliedzot, ka svarīgi būtu uzzināt arī SAB vērtējumu. Savukārt komisijas deputāts Imants Valers (TP) sacīja - ja AT plēnums I.Bičkoviču izvirzījis, viņš neredzot argumentu, lai balsotu pret šo kandidātu. I.Bičkovičam turklāt kādreiz jau bijusi 1.kategorijas pielaide valsts noslēpumam (līdz 2003.gadam), tātad viņa atbilstība reiz jau novērtēta. Ka komisija, lemjot par I.Bičkoviču, var iztikt bez SAB lēmuma, presē paudis arī deputāts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS). Viņam oponējis Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), kurš par I.Bičkoviču izteicies ļoti kritiski. Otrdien sēdē Dz.Rasnačs gan nepiedalīsies, jo devies komandējumā. Kā Diena noskaidroja SAB, birojs vēl gaida dokumentus par I.Bičkoviču no drošības policijas. SAB kompetencē ir novērtēt, vai kandidāts atbilst likuma prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. I.Bičkovičs apņēmies sūdzēties prokuratūrā, ja SAB izlems, ka pielaide nav piešķirama.
Kārtības rullis svarīgāks
JL lūgs Juridisko komisiju atlikt lēmuma pieņemšanu, līdz būs zināms SAB vērtējums, vai Bičkovičam tiks piešķirta amata pienākumiem nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam Kaut gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vēl nav izlēmis, vai Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja postenim izvirzītajam Ivaram Bičkovičam varētu tikt piešķirta amata pienākumu veikšanai nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam, Saeimas Juridiskā komisija jau otrdien varētu pieņemt lēmumu par kandidatūras virzīšanu balsojumam plenārsēdē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.