Kas nav aizliegts... ir atļauts!

Vērtējot mūsu neseno cīņu par Satversmes grozījumiem, nāk prātā šī anekdote, īpaši angļu un vācu domāšanas raksturojums. Es, protams, piedalījos referendumā un nobalsoju par, pārliecībā, ka mūsu Satversmē teikto, ka Latvijas suverenā vara pieder tās tautai, nekad nav lieki uzsvērt. Tomēr domāju - ja arī ieteiktais grozījums būtu panākts vai, pat vēl vairāk - ja uz šī balsojuma pamata būtu atlaista tagadējā Saeima, nekas būtiski nemainītos. Manuprāt, mēs Saeimu varētu no jauna vēlēt nez cik reižu, un vienīgais rezultāts, kas rastos no atkārtotas Saeimas pārvēlēšanas, būtu aizvien retāka nopietnu cilvēku iesaistīšanās likumdošanas darbā. Līdz ar to rezultāts būtu pretējs tam, ko tauta vēlas. Pamatproblēma, man šķiet, nav Saeima kopumā, bet gan atsevišķu Saeimas deputātu attieksme pret balsotājiem, kas tos ievēlējuši. Mūsu politiskajā un vēlēšanu sistēmā mūsu deputāti ir atbildīgi vienīgi un tikai savai partijai, bet ne saviem balsotājiem - kas vispār nezinātu pateikt, kuru deputātu tie iebalsojuši Saeimā un kas tur pārstāv viņu intereses. Mūsu politisko partiju salīdzinājums ar vilcieniem ir ļoti trāpīgs: priekšā un aizmugurē "lokomotīves", kas velk vai stumj un nosaka ātrumu un virzienu, tad daži vagoni ar oglēm, kas ved degvielu - nopietni un strādīgi deputāti, kas cenšas veikt darbu atbildīgi, vēl vagoni ar ievērojamiem, tautā pazīstamiem uzvārdiem, kas pievelk vientiesīgo balsotāju interesi, un visbeidzot - virkne tukšu vagonu, kurus meklēs uzpildīt valsts uzņēmumos ar dažādiem labi atalgotiem padomnieku vai direktoru posteņiem. Kas var saprast, kurš "vagons" pārstāv nabaga balsotāju, kas savu balsi atdevis kādam no "vilcieniem"? Vai Saeimas atlaišana un jaunas ievēlēšana būtiski mainītu "vilcienu" sastāvu? Taču, ja arī mums nav pilnīgs likumu komplekss, kas noteiktu visu, ko mums atļauts darīt, mēs angļu garā varētu darīt visu, kas nav aizliegts. Iedomāsimies - kāda partija nevis aģitētu par Satversmes grozīšanu, bet gan pati izvirzītu šādu darbības programmu. Partija katrā no vēlēšanu apgabaliem izvirzītu atsevišķu kandidātu sarakstu, neļaujot nevienam kandidēt vairāk kā vienā apgabalā. Tā katrs vēlētājs zinātu, par kuru kandidātu tas balso un kas pārstāvēs viņa intereses Saeimā. To neliedz ne Satversme, nedz arī kāds cits likums. Partija prasītu katram savam Saeimas deputātam uzturēt dzīvesvietu apgabalā, kurā viņš vēlas kandidēt, vismaz dažus gadus pirms vēlēšanām un, reiz ievēlēts, tur pavadīt vismaz dienu nedēļā, lai atskaitītos vēlētājiem par savu darbu Saeimā, gūtu savu vēlētāju ieskatus par turpmāk lemjamiem jautājumiem un uzklausītu viņu sūdzības. Nav likuma, kas to liegtu! Partija neļautu Saeimā ievēlētiem kandidātiem ieņemt ministru amatus, nedz padomnieku vietas kādā valsts uzņēmumā, neatsakoties no sava deputāta krēsla. Deputāta pienākumu pildīšanai jābūt pilna laika darbam. Arī to nedz Satversme, nedz citi likumi neaizliedz. Partijai jāizrauga uzticama ētikas komisija, kas pārraudzītu katra amatā ievēlēta vai iecelta biedra darbību. Reiz mani uz gadu ievēlēja kādas "varas" partijas ētikas komisijā, bet komisija visa gada laikā netika vispār sasaukta, pat ne lai ievēlētu priekšsēdi un rakstvedi. Un tomēr šāda komisija ir nepieciešama katrai atbildīgai partijai, un tai darboties ar likumu nav liegts. Partija apņemtos savu politiku veidot, to saskaņojot ar saviem vēlētājiem, nevis ļaut to noteikt savu lokomotīvju interesēm. Pat to Satversme un likums neliedz. Ir vēl citas darbības, ko likumi neliedz un kuras jebkura partija varētu veikt, un kas ļoti mazinātu iespēju, ka vēlētāji to gribētu atsaukt no Saeimas. Un, ja partija, kas šādi rīkotos, gūtu ilgstošu atbalstu tautā, arī pārējās būtu spiestas rīkoties līdzīgi. To varētu panākt, ja mums būtu kaut drusku angliska domāšana, bez referendumiem un jaunu likumu rakstīšanas. Jāsaprot, ka nav nepieciešams mainīt vai izdot likumus, lai rīkotos saprātīgi. Atcerēsimies, ka vissenākā un laiku gaitā politiski stabilākā Rietumu parlamentārā demokrātija - Lielbritānija - vēl šodien darbojas bez jebkādas Satversmes. Es gribētu cerēt, ka pie mums Latvijā kāds uzdrošināsies uz nākamajām vēlēšanām pieteikt jaunu - Veselā saprāta partiju (VSP).