Kas sāp Latvijas skolēniem

Daudz aplamību visos virzienos - gan autores, gan komentētāju izpildījumā. Gribu pabakstīt vienu vienīgu mītu - mācoties RV1ģ ir jāmācās eksaktie priekšmeti. Bija sanācis tā, ka kopš 10. klases beigām fiziku un ķīmiju nemācījos, taču man tik un tā ir skaidrs, ka izglītība, ko RV1ģ esmu ieguvis, arī bez fizikas/ķīmijas, ir tik augsta, cik vairākumā skolu man nespētu piedāvāt. Kur tad jūs piedāvātu mācīties cilvēkiem, kam neinteresē eksaktie priekšmeti? Humanitārajā? Smieklīgi. Starp citu, 11. klases skolnieces gramatikas zināšanām, kā arī domas strukturēšanai spējām, vajadzētu būt augstākām.

Padomju laikā viss bija vienkārši: ja skolā kārtīgi mācījies (iekali faktus), tev bija daudz vairāk ko lasīt un varēji skatīties (jo izprati) patiešām lvalitatīvas programmas. Kādas problēmas mūsdienu mazulīšiem: vajag aiz rociņas uz bibliotēku aizvest? Informāciju par praktisko pielietojumu skaļi un ar izteiksmi deklamēt stundās?

Aptaustīšanu pieminēju tikai tāpēc, ka to piesauca pati autore. Un tāpēc, ka par reālais pielietojums netika aizmirsts pat padomju grāmatās, kas neapšaubāmi bija orientētas pirmkārt, lai cilvēks iemācītos daudz faktu (krietni vairāk nekā tagad). Runa ir par to, ka, lai, piemēram, uzzinātu par gēnu modifikācijas pielietojumu un nākotnes iespējām, skolēnam jāzina pietiekami daudz faktu, kas ir jāapgūst parastajā veidā- iemācoties no galvas. Vienkārši nevar strādāt pēc principa: un tagad, mīļie bērniņi, mēs parunāsim, par to, kas ir gēnu modifikācija- ja to iemācīsieties, tad varbūt kaut kad kādreiz varēsiet veikt lielas lietas....Pareizāk, var, tikai kāda no tā būs jēga? Pat mežonīgi dārgajās bērnu enciklopēdijās ir veltīta vieta pašiem pamatiem. Arī zinātniskās fantastikas autori skaidro, par ko īsti runā....

Cik tad tu skolēnus aptaujāji? 3-4? Un tie paši ir Tavas draudzenes? ;D

Šeit raksta autore. Tātad laikam mans raksts ir nedaudz pārprasts. Neesmu īpaši uzsvērusi, ka runāju ar skolēniem no dažādām skolām un ne tikai no RV1Ģ. Un nav gluži tā, ka arī Latvijas labākās skolas skolēnus visam vajadzētu apmierināt. Līdz ar to, varat manīt, ka tas nav gluži mans viedoklis. Es noteikti nerakstītu tādu rakstu, balstoties tikai uz savu viedokli un noteikti viņu nevispārinātu. Runājot par aptaustīšanu, tajā pašā fizikā un ķīmijā, un bioloģijā ir nepieciešami vairāk laboratorijas darbu- tam nav nekāda sakara ar bērnudārzu. Kāda jēga no teorijas, ja tam nav praktiska pielietojuma? Arī teikums "Sākšu ar to, kas neapmierina nevienu.. " izklausās ļoti pārspīlēts, bet to biju attiecinājusi uz-- nevienu no aptaujātiem skolēniem neapmierina tas un tas. Protams, ka jautājums ir pārāk strīdīgs, lai viņu attīstītu un katram ir savas domas, bet man bija šāds uzdevums. Kas attiecas no manas personīgās puses- rakstu rakstīju arī daļēji tādēļ, lai ieskatītos žurnalista darbā, jo šāda profesija mani varētu interesēt pēc vidusskolas. Paldies par viedokļiem un komentāriem

No krēsla var nokrist, atkārtošos, bet nu kas gan cits atliek... 1)Nelaiž ārā, ak nabadzīte, nevarēs pasmēķēt, izraut aliņu , aizlavīties no skolas dienas vidū. 2)Vēl neesmu dzirdējis, ka skolas izskats kādam ļoti traucētu mācību procesā, nav tā tomeŗ interjiera dizaineru skola un stāvoklis skolai nemaz nav tik slikts. Vēl var minēt arī to, ka paši skolēni neizrāda interesi šī stāvokļa uzlabošanā, nokrāsot kādu sienu vai telpu padarīt dzīvīgāku var arī skolēni, ne tikai iepludināta RD nauda. 3)Neapmierinot eksaktās zinātnes, draudzenīt, tad pirms stājies vidusskolā apskaties skolu piedāvātās mācību programmas, valstī tādas ir daudzas, nav tikai viena vispārējā, nav tā sistēmas vaina, ja pati izvēlējeis vispārējo. 4)Skolēniem nav atļauts izteikties stundās. Uz skolu tomēr iet, lai mācītos, ne patērzētu ar skolotājiem, kuriem atšķirībā no skolēniem ir daudz plašāka nojausma par pasniedzamo tēmu. Un vidusskola nav bērnudārzs vai sākumskola, kur būtu jāmācās caur aptaustīšanu vai jebkāda cita veida jutīgumu (kā izpaustos vispār šī aptaustīšana fizikā, matemātikā, latviešu valodā). 5)Dimplomu nepieņem daudzās pasaules valstīs? Tas ir no sērijas, ka viena tante teica? Principā visas Eiropas un citu attīstīto valstu universitātes norāda, ka Latvijas studentu atestāts un IELTS ir viss nepeiciešamais, lai iestātos viņu iestādēs. 6) Daudzās valstīs izglītība ir bezmaksas, bet dzīvošana vien izmaksās 3 reizes vairāk nekā mācīšanās šeit par maksu. Kārtējais skolnieks, kuram viss ir slikti un kuram valsts pie visa vainīga, bet problēmu sevī nespēj saskatīt.

Paldies raksta autorei - drosmīgam un nevienaldzīgam cilvēkam! Par uzdrīkstēšanos līst ar savu vārdu anonīmajā virtuālajā purvā un par savu un savu domu biedru domu korektu un labu izklāstu. Piekrītu Jūsu teiktajam un atbalstu Latvijas skolēnu centienus mainīt lietas uz labo pusi!

Citēju: "Sākšu ar to, kas neapmierina nevienu no vidusskolēniem." NEVIENU? Esi prasījusi manu viedokli? NĒ. Un NOTEIKTI neesmu vienīgā, kurai pieliec "birku" , ka mani arī tas, redz, neapmierina. Piekrītu, ka šis ir raudu gabals, bet ne jau tas, kas "sāp Latvijas skolēniem", un ne jau arī visiem , kas mācās RV1Ģ. Esmu pārliecināta, ka ļoti daudzi no RV1Ģ patiešām ir apmierināti ar skolas sistēmu. Nevajag nopelt un kritizēt Latvijas labāko skolu. Tad padomā, ko lai saka citu skolu skolēni, mh?? Jābūt pateicīgiem, ka RV1Ģ izglītību pasniedz tik augstā līmenī un tik zinoši, saprotoši skolotāji. Tā, lūk.

Kaut vai svaigu gaisu paelpot, un kaut vai turpat skolas pagalmā. Es nedomāju, ka tur vajadzīgs īpašs paskaidrojums kāpēc un komisija, kas izskata un lemj, tam atļaut, bet šitam aizliegt :D Nevar noliegt, ka vidusskolā jau parādās dalīšanās pa interesēm. Protams, mācību programmā var salikt dajebko, ieskaitot uzvarošo Marksa-Engelsa-Ļeņina-Staļina mācību un piedraudēt jaunietim, ka nedos atestātu, ja nemācīsies. Tikai kā ir ar rezultātiem? Par aptaustīšanu - neviens nav atcēlis plakātus un attēlus. Mūsdienās vēl nāk klāt bērniem un jauniešiem domātas enciklopēdijas, piemēram par tiem pašiem nelaimīgajiem dinozauriem vai tehniku vai jebko citu. Kas saka "manā laikā tā negāja" tas savu jaunību ir aizmirsis.

Labi, ka ir vel tadi CILVEKI ar gudram galvam ka Jus. Paldies par situacijas patiesu novertejumu.

Jaunieši vidusskolās lielākoties parasti ir revolucionāri. Un tas ir albi. Tā ir tāda jauna cilvēka attīstības pakāpe. Viss normāli. Lai tik ņemās.

Raksta autore ir malacis, ka izteica savu sāp. Tā ir pamatota skolēnu vēlme mainīt lietas, kas viņus neapmierina. Domāju, ka vairāk jāieklausās jaunajā paaudzē, jo viņi sēž stundās un nespēj saskatīt jēgu atreferēt faktus. Viņi ir tie, kuriem nākotnē liela nauda būs jāiegulda savā izglītībā, tāpēc jau tagad jāplāno nākotne. Šis raksts tikai mudina domāt un risināt situāciju, jo šādus iniciatīvas pilnus jauniešus daudzas universitātes pasaulē paņems pretī atplestām rokām.

TÅDA IZVĖLEJAU BIJA 1991.GADÅ UN REZULT'AT'A °CIKS

Zināšanas nerodas no plika gaisa. Domāju izprast biloģiju, ķīmiju, fiziku nav grūti - problēma ir pasniegšanas veidā nevis priekšmetā. Neviens nesaka, ka zīmēšanas stundas skolā Tevi padarīs par "Pikaso" vai sports par lielisku slēpotāju. Visi mācību priekšmeti palīdz radīt izpratni par procesiem - Tu zināsi kā tas notiek (nebūs jāurbina deguns un jāblenž griestos ar gudru sejas izteiksmi).Esmu pret ierāmētu skatu - ja tas ir mehāniķis, viņš nespēs diskutēt par putniem,ja frizieris - bez matiem šajā pasaulē nekā cita nav, ja tā ir mākla, tad tie ir trendi un šodienas šablonu kur visi tiek štancēti pēc vienas programmas.Šaura izglītība rada šaurus cilvēkus. Izglītības sistēmā ir milzīgi robi, bet apcērpot, ejot/skrienot pakaļ jaunākajām Eiropas tendencēm, vai gluži pretēji nepārtraukti kunkstot par lietām kas nav iespējamas aizmirstot par iespējamajām, krišana galējībās neko nemainīs. Ir nepieciešami alternatīvi paniedzēji, kas iet līdzi laikam nenoliedzot visu kas aiz muguras, bet gan diskutē par atšķirībām, ir nepieciešama sadarbība ar vecākiem un pašiem skolniekiem, nav jēgas no jaunākajām tehnoloģijām ja neviens neprot tās izmantot, domāju augstskolu un "profeņu" problēma ir tajā ka cilvēkiem nav prakses apgūstamajā profesijā, jāatzīst dažviet tā pat ir virtuāli izdomāta, būtu jādomā par reālu sadarbību ar "īstiem, taustāmiem" uzņēmumiem, kas bremzē šīs lietas? Kāpēc cilvēki pabeidzot labu izglītības iestādi nevar dabūt darbu sevis izvēlētajā jomā!? Ir tik daudz alternatīvu resursu tam pašam lielākajam resursam - naudai, sakariem. Pasaule ir tik liela, kāpēc uzlikt klapes.

Sliņķu gaudas. Vislabāk būtu,ja skolā varētu darīt ko grib, nemācīties nemaz,skolotājs stāstītu anekdotes, ik pēc brītiņa pajautātu, bērniņ, vai negribi atpūsties. Parunājot ar šodienas skolēnu vecākiem, redzams pilnīgs stulbums un aprobežotība,lietu kults tiem ir atņēmis gan prātu, gan garīgumu, vienīgā doma, kā bez darba iegūt bagātību.Tas, ka matemātika, fizika, ķīmija, jāmācās lai attīstītu smadzenes vecākiem nav saprotams, jo pašiem taču smadzeņu nav. Vienīgā izeja ir jābeidz slinkot un jāsāk NOPIETNI mācīties.