Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pēc nāves gatavs ziedot savus orgānus

Par maz. Tik daudziem varētu glābt dzīvi vai uzlabot dzīves apstākļus ar orgāniem, ko tak pašiem pēc nāves laikam īsti nevajag...

tās bailes no nelegālas orgānu tirgošanas... iracionālas, lai gan saprotu, ka tas vienkārši parāda sabiedrības ticību/neticību birokrātiem, valdībai, valsts iestāžu darbiniekiem utt. tomēr aplamā doma, ka tikko paraksties, ka esi ar mieru pēc nāves ziedot savus orgānus, kāds noteikti atradīs tevi un "palīdzes nomirt" liecina par sabiedrības tumsonību. Pat ja kāds tāds gadījums ir bijis (kam es atsakos ticēt, līdz man parādīs leģitīmus pierādījumus), tā noteikti nav ikdienas prakse! Un pat ja tā būtu, orgāns vai orgāni tomēr kādam var palīdzēt. Labi, kāds varbūt arī uzvārīsies, bet par spīti tam - labāk, lai tie orgāni kādam noder, nekā organiski sadalās un nevienam nekādu labumu nedod.

Tas ir pilnīgi normāli, žēl, ka tik maz gatavi to darīt.

Krabi, nejoko !

Es varētu kādam uzdāvināt roku vai kāju. Tāpat darba nav...

Nu ko tik drūmi raksti pēcJāņu dienā. Pietiek jau , ka cilvēkiem jāaprod ar Latvijā neseno apbedīšanas tehnoloģijas iespēju - kremēšanu, kad no cilvēka paliek putekļi :-( Un kā tādos gadījumos saka, Vai " Vieglu uguni" vai kā... ? Cilvēkam domāt par savu orgānu sadalīšanas iespēju nav vienkārši. Tas ir smagi un tam vajag kādu psiholoģisko sagatavotības pakāpi.

KO TUR RUNAAT PEEC NAAVES,JA JAU DZIIVAM ESOT PIE S'IIS LATVIJAS EKONOMIJAS APSTAAKL,IEM CILVEEKIEM IR ATDOT SAVUS ORGAANUS ES DOMAAJU PAARDOT PAR GRAS'IEM.UN PATIESIIBA NAV JAAPUUS' MIGLA ACIIS.NEVIENS NORMAALS CILVEEKS NEVELAS ATDOT SAVUS ORGAANUS PEEC NAAVES.PARAKSTIES KA TU TO VEELIES UN TEV PEEC KAADA LAIKA RADA IESPEEJU AIZIET NO DZIIVES PRIEKS'LAICIIGI.CIK TAADU DONORU KATRU DIENU NAV NOTRIKTI BEZATBILDIIGO AUTOBRAUCEEJUVAINAS DEEL.LATVIJAA TAS IR VISLIELAAKAIS CIPARS ATTIECIIGI PEEC IEDZIIVOTAAJU SKAITA.