Kā pastāstīja prezidenta preses sekretāre Inta Lase gan skolu direktori, gan diriģenti atzina, ka līdztekus teorijai par mūzikas vēsturi un attīstību, mūzikas stundās skolēniem būtu arī jādzied. Līdztekus dziedāšanas stundu satura izmaiņām uzmanība jāpievērš arī kordziedāšanas popularizēšanai. Pēc I.Lases vārdiem, diskusijas dalībnieki pārrunājuši veidus, kā motivēt skolēnus, lai tie brīvprātīgi iesaistītos koros.
Arī populārais dziedātājs R.Kaupers žurnālistiem sacīja, ka ir jāmeklē veidi, kā uzrunāt zēnu un meiteņu prātus un veicināt koru attīstību. Pēc R.Kaupera vārdiem, to varētu darīt, piemēram, ar vides reklāmām. “Pēc pēdējiem Dziesmu un deju svētkiem jūtams kolosāls vilnis, uz kura jānoturas. Turklāt koru dziedāšana ir mūsu kultūras pamats, caur dziedāšanu mēs izdzīvojām,” norādīja prātnieks. Viņš arī minēja, ka dziedāšana cilvēkus attīsta gan fiziski, gan garīgi.
Savukārt Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga pēc diskusijas Rīgas pilī secinājusi, ka skolām turpmāk būs jānodrošina iespēja dziedāt tiem, kas to vēlas darīt. Pēc viņas vārdiem, katrā Latvijas skolā ir jābūt korim, taču to apmeklēšana audzēkņiem nebūšot obligāta. Biedrības Latvijas kordiriģentu asociācija valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns uzskata, ka, lai atjaunotu kordziedāšanu skolās, nopietni jāstrādā. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku virsdiriģents Ints Teterovskis dziedāšanu savukārt nodēvēja par “dvēseles treniņu”. Viņaprāt, skolās tā ir tikpat svarīga kā sporta nodarbības.
Saskaņā ar statistikas datiem, pašlaik koros dzied tikai 9,3% no visu izglītojamo skaita, informēja I.Lase.
Kā novēroja Diena, divu stundu ilgo diskusiju tā dalībnieki pabeidza ar dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot", novēlot “augstu laimi Latvijai”. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji, kā arī Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas pārstāvji.