“Mums kā sabiedrībai būtu jāvienojas, vai gribam, lai šāda informācija paliktu ar ierobežotas pieejamības statusu, vai arī padomāsim, ka varētu virzīties pa Norvēģijas ceļu. Tur informāciju, cik kurš ir pelnījis, ievieto atklātā datu bāzē. Arī par komercsektoru, ne tikai par valsts darbiniekiem, bet jebkuru privātpersonu, kas maksā nodokļus.”Datu publiskuma dēļ panika komercsektorā Norvēģijā neesot bijusi, stāstīja I.Kažoka. Tomēr ir bijušas diskusijas, vai tomēr norvēģi nav pārspīlējuši. Pamatojoties uz šiem datiem, Norvēģijā izveidoti bagātāko cilvēku topi, lielāko nodokļu maksātāju saraksts. “Ja Latvijā visa šī informācija būtu publiski pieejama, konfliktam nebūtu pamata. Varbūt būtu labāk, ja tas viss jau sākotnēji būtu atklāts. Par to var strīdēties. _Providus_ ļoti stingra viedokļa šajā jautājumā nav,” piebilda eksperte.Viņasprāt, šobrīd Neo vēl nav pārkāpis sarkanās līnijas, nopludinot žurnālistiem informāciju par valsts sektorā un pašvaldībā strādājošo algām. “Informācija ir aizplūdusi, un nu viss ir atkarīgs no diviem faktoriem. Cilvēka, kas saucas Neo, personīgās izpratnes par to, ko viņš drīkst publiskot un vai tā tiešām būtu sabiedrībai nozīmīga informācija. Manuprāt, tur nekādas sarkanās līnijas vēl nav pārkāptas. Otrs faktors – kā uz to reaģē žurnālistu, kuru varā ir izlemt, vai mērķis un līdzekļi ir samērojami. Ja abi faktori nostrādās labi, tad sabiedrība, iespējams, no šīs visas ļoti nepatīkamās situācijas būs tikai ieguvēja. Šī ir ļoti sarežģīta situācija un daudz kas ir atkarīgs no paša Neo un žurnālistiem, kas var vai nu pastiprināt vēstījumu vai atsevišķos gadījumos to pietušēt.”I.Kažoka neuzskata, ka VID datu bāzes caurums izmantots tādēļ, lai informāciju izmantotu kompromatu karos priekšvēlēšanu laikā. Pagaidām Neo aktivitātes neliekot domāt, ka viņam aizmugurē ir kāds politisks spēks.
Jau ziņots, ka Drošības policijai nav zināms, ka ir datu nokopētājs Neo
no Ceturtās Atmodas tautas armijas. Šī grupa uzņēmusies atbildību par
VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu nokopēšanu.