Viņasprāt, ZRP lēmums ir būtisks solis valsts attīstībā, jo nozīmē, ka Latvijas politikā vairs nav partiju, kuru iesaistīšana koalīcijā ir tabu. Tagad no paša SC esot atkarīgs, vai potenciālo partneru uzticēšanās un barjeras laušana tiks izmantota godprātīgi.
Viņa gan uzskata, ka ZRP lēmumu izprovocēja "Vienotība", kuras atsevišķi līderi un arī tajā ietilpstošā "Pilsoniskā savienība" paziņoja, ka vēlamais koalīcijas partneris ir nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
"ZRP lēmums ir vēsturisks, jo nekad nav bijis tā, ka valdības veidošanā tiek iesaistīta viena no Latvijas krieviskajām partijām. Tas ir arī drosmīgs solis, jo ZRP vēlētājs to var uztvert neviennozīmīgi," teica Kažoka.
Viņas skatījumā ir reāla iespēja izveidot koalīciju, kurā ietilptu ZRP, SC un "Vienotība" un kuru vadītu premjers Valdis Dombrovskis (V). Ja SC šajā koalīcijā nebūs dominējošā loma un arī atbildība par atsevišķām jomām, piemēram, tieslietām, Kažoka uzskata, ka šādā sastāvā koalīcija varētu nostrādāt arī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc trim gadiem.
Turklāt līdz ar šādas koalīcijas izveidi Kažokas vērtējumā augtu uzticēšanās Saeimai un valdībai ne tikai latviešu, bet arī nelatviešu kopienā.
Eksperte gan uzsvēra, ka ZRP, SC un "Vienotības" veidota koalīcija ir arī milzīgs risks, jo SC un ZRP ir varas nepārbaudītas partijas un neviens īsti nevar prognozēt, cik rīcībspējīga būs valdība šādā sastāvā. Tagad bumba esot "Vienotības" pusē, kurai jāpasaka, vai tā ir gatava vadīt šādu valdību un ar kādiem nosacījumiem
"ZRP lēmums ir no "Vienotības" puses izprovocēts solis, bet ar tālejošām politiskām sekām. Tas var vest gan uz labu, gan arī būt kā neattaisnots risks," teica Kažoka.
Taujāta, kāds lēmums gaidāms no "Vienotības", Kažoka norādīja, ka iespējami trīs varianti. Pirmais paredz, ka "Vienotība" piekrīt koalīcijai ar SC, bet patur to ciešā uzmanības lokā. Otrais variants ir, ka "Vienotība" paliek opozīcijā un tādā gadījumā esot grūti prognozēt, kā virzīsies tālāk koalīcijas veidošanas sarunas. Šāda scenārija gadījumā Valsts prezidents, visticamāk, aicinātu bezpartejisku premjera amata kandidātu, ap kuru arī veidotos koalīcija. Savukārt trešais variants ir, ka "Vienotība" piekrīt koalīcijai ar SC, bet izvirza striktus nosacījumus, ko SC nemaz nevar izpildīt.
"Ja "Vienotība" vēlas, lai valdību vada Dombrovskis, tai būtu jāiekļaujas koalīcijā ar SC un ZRP. Pretējā gadījumā situācija būs daudz sarežģītāka un pie cita izkārtojuma Dombrovskim ir nelielas izredzes turpināt vadīt valdību," uzskata Kažoka.
Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un SC un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Dombrovskim.
Kā informēja ZRP pārstāve Daiga Holma, ZRP uzskata, ka Latvijai pašlaik ir nepieciešams lēmums par SC aicināšanu valdībā un šī plašā koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.