Kā ziņots, AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un ilggadējs AT priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Avīzei sacīja, ka «daudzi tiesneši ir neapmierināti, ka tiesu vada nevis Guļāns, bet gan Administrācijas vadītāja un mediju eksperte Anita Kehre». P.Gruziņš arī norādīja, ka A.Kehrei vajadzētu rūpēties nevis par AT priekšsēdētāja Andra Guļāna tēlu individuāli, bet gan par visas tiesas tēlu kopumā. «Es negribu mest akmeni Guļāna dārziņā, bet faktiski uz viņa darbu un AT Administrācijas dārziņu vajadzētu paraudzīties ar kritisku aci,» sacīja senators.
Sarunā ar Dienu A.Kehre atzina, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un P.Gruziņš bijis konsekvents publiskajos izteikumos un darbībā visus piecus gadus, kopš A.Kehre strādā AT. «Viņš nemitīgi kritizējis gan Administrācijas izveidošanu, gan funkciju sadali, gandrīz jebkuru aktivitāti. Acīmredzot šis vienkārši ir punkts uz i,» secina A.Kehre.
Kā paskaidroja A.Kehre, saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» AT Administrācija ir tā, kas nodarbojas ar tiesas administratīvo vadīšanu un kā struktūrvienība ir tieši pakļauta AT priekšsēdētājam. «Manās funkcijās kā Administrācijas vadītājai tieši ietilpst viss, kas saistās ar tiesas administratīvo vadību, tāpēc neredzu tur nekādu pretrunu vai kaut ko sensacionālu,» teic A.Kehre.
A.Kehre sāka strādāt AT 2003.gadā, kad, beidzoties Eiropas Savienības projektam par korupcijas apkarošanu tiesu sistēmā, kurā viņa bija eksperte, A.Guļāns uzaicināja kļūt par savu sabiedrisko attiecību konsultanti. «Tai laikā nevienā tiesā nebija cilvēku, kas nodarbotos ar sakariem ar presi. Es piekritu, jo tas šķita loģisks turpinājums projektā iesāktajām lietām: par tiesu caurredzamību, atklātību, spriedumu publisku pieejamību,» atminas A.Kehre.
Sākotnējās ilūzijas par darbu AT kā iespēju bagātināties no Latvijas juridiskās elites A.Kehrei pazuda diezgan ātri. «Es nerunāju par tiesnešu profesionālo sniegumu, bet par vidi un domāšanas veidu, kāds bija izveidojies noslēgtajā tiesu sistēmā, tai skaitā AT,» saka A.Kehre. Situācija bijusi tālu no tās, kādai būtu jābūt Eiropas valstī.
Šādi A.Kehre atceras AT darba organizāciju, kad viņa tajā ienāca: «Tiesas administratīvo darbu vadīja grāmatvede bez mazākās izpratnes par finanšu vadību un kontroles mehānismiem. Kancelejas priekšnieks, kam bija 80 gadu, visu cieņu, datoru dzīvē nebija ieslēdzis, uzskaiti veda kantora grāmatās. Bija viens datorspeciālists, taču toreiz nebija ne e–pastu, ne interneta lapas. Daudzi tiesneši neuzskatīja par vajadzīgu strādāt ar datortehniku, lietot datubāzes, spriedumus deva pārrakstīt mašinrakstītājām. Par personāla lietām atbildēja tā sauktais «kadru cilvēks» no padomju laikiem, par personāla vadības sistēmu vispār runāt nevarēja.»
Ieraugot šādu ainu, A.Kehre sacīja A.Guļānam, ka veidot iestādes tēlu nav iespējams: «Es teicu, ka vispirms vajadzētu nevis domāt par sabiedriskajām attiecībām, bet darīt kaut ko tiesas darba organizācijas uzlabošanai.» Pēc sarunas ar A.Guļānu A.Kehre apņemās to izdarīt. 2004.gada beigās tika izveidota AT Administrācija, par kuras vadītāju apstiprināja A.Kehri.
A.Kehre uzskata, ka trijos gadus ir izdevies situāciju AT kardināli mainīt un vadības procesus sakārtot. «Zināmu atbildību vajadzētu uzņemties iepriekšējam valsts kontrolierim Raitam Černajam, jo laiks, kad izveidota Administrācija, sakrita ar to, kad par valsts kontrolieri kļuva Inguna Sudraba,» domā A.Kehre. Līdz tam no VK vienmēr saņemti pozitīvi atzinumi «uz pusotras lapiņas». Profesionālu revidentu ienākšana AT beidzot atvēra acis uz to, ka tā tomēr ir centrālā valsts iestāde nevis neatkarīga tiesa, kam vienkārši jāiedod budžeta nauda.
«Līdz tam daudziem bija uzskats, ka mums taču pienākas, mums ne par ko nav jāatskaitās, mēs neesam nekāda valsts pārvalde,» stāsta A.Kehre, atklājot, ka P.Gruziņš un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš šobrīd izvirzīts AT vadītāja amatam, bija šī viedokļa spilgtākie pārstāvji.
«Mums bija ļoti karstas un smagas diskusijas par to, kādu birokrātiju es te mēģinot ieviest, kādus iekšējos normatīvos aktus, kāpēc viss tas vajadzīgs. Es tikai nodarbojoties ar muļķībām un štatu uzpūšanu,» A.Kehre stāsta, ka īpaši bieži ar šādu izpratni tiesas iekšienē nācās saskarties pirmajā darbībās gadā. Tomēr A.Guļāna nostāja bijusi strikta, jo viņš sapratis, ka AT jābūt ne tikai «paraugtiesai», bet arī «paraugiestādei», jo tikai tad var pastāvēt par savu neatkarību.
A.Kehre atzina, ka viņai tagad skumji klausīties, ka «Guļāns un Kehre vienpersoniski vada tiesu». «Pirmkārt, mums tas bija jādara. Otrkārt, tieši pēdējos gadus mēs mēģinājām ieviest vadības sanāksmes, kurās pārrunāt jaunās idejas, projektus un normatīvos aktus. Diemžēl diezgan bieži tas pārvērtās par personiskiem apvainojumiem "kāpēc atkal te kaut kas ir vajadzīgs?", un brīžiem pārņēma nogurums, ka ir tik daudz kas jāizdara, bet tai pat laikā jāmēģina skaidrot tas cilvēkiem, kas negrib pieņemt,» atzīst A.Kehre.
Atbildot uz pārmetumiem par to, ka netika domāts par AT tēlu, A.Kehre atminējās situāciju ar «PR katastrofu» pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis nākšanas klajā. «Gods kam gods, Guļāns šajā bezcerīgajā situācijā darīja visu iespējamo, lai nevis veidotu tēlu sev, bet pēc būtības domātu par AT un to, kā tai gūt no notikušā pozitīvu mācību. Protams, ne visi tiesā uzskatīja, ka bija jāveido darba grupa iespējamo ētikas pārkāpumu pārbaudē,» teic A.Kehre. Viņa arī atminējās situāciju, kad kāds no senatoriem, pēc plēnuma iznākot no zāles, žurnālistus nosauca par prostitūtām, kas nekādi nevar celt tiesas prestižu.
Šī brīža diskusijā, kas izvērtusies par AT priekšsēdētāja kandidātu, beidzot ir ļoti skaidri parādījies, kas ir kas, uzskata A.Kehre: «Redzams, kas pārstāv kādu viedokli vai ideoloģiju. Nav runa par vecumu, bet par izpratni un vērtībām.»
«Ne vienmēr varu vajag dot tiem, kuri pēc tās ļoti tiecas, jo tas tomēr rada bažas, kas tur īsti ir apakšā. Ja tā ir vienkārši apzināta uzdrīkstēšanās un izšķiršanās, redzot situāciju "esmu vienīgais, kas to var izdarīt", tad viss kārtībā. Man personīgi nav pārliecības, ka šī ir tā situācija un ka tā bija labākā izvēle,» par AT plēnumā notikušo priekšsēdētāja amata kandidāta izvirzīšanu saka A.Kehre.
A.Kehrei izraisa smaidu, ka šobrīd I.Bičkovičs izsakās par administratīvo darbu vai par AT stratēģiju kā lietpratējs, jo labi atceras, kāda savulaik bijusi pretreakcija no viņa puses. Šobrīd uzsākta AT iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana un būtu interesanti dzirdēt, kā I.Bičkovičs to saprot, uzskata A.Kehre. «Vēsturiski jau ir pierādījies, ka vēlāk to baļķi visi ir nesuši: izstrādājuši stratēģiju, ārkārtīgi aktīvi piedalījušies. Lai nu tas paliek uz katra "nesēja" sirdsapziņas,» piebilst A.Kehre.
Pēc A.Kehres domām, tagadējā AT priekšsēdētāja A.Guļāna izpratne par lietu kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir tāda, «kādai jābūt vienā demokrātiskā Eiropas valstī», un būtu žēl, ja iesāktais darbs aizietu kādā citā gultnē. Tas, ka AT pēdējos gados ir ienākuši daudzi jauni tiesneši, garantē to, ka process ir neatgriezenisks. «Es redzu vismaz piecus labus un perspektīvus potenciālus AT priekšsēdētāja kandidātus,» atzīst A.Kehre.
I.Bičkovičs Dienai sacīja, ka kategoriski nepiekrīt tam, ka būtu bijis «kā enkurs, kas bremzējis kādas labās lietas». «Es jau esmu teicis, ka, ja, darbojoties kādā komisijā, viedoklis nesakrīt ar vadītāju, tas nenozīmē, ka šis viedoklis ir sliktais pretstatā labajam,» norādīja I.Bičkovičs.
Vaicāts, vai viņam palikusi prātā kāda konkrēta reize, kad viņam bijis pretējs viedoklis nekā A.Guļānam, I.Bičkovičs atbildēja: «Man aizķērās prātā, ka visai minimāli šī administratīvā reforma tika apspriesta.» Viņš aicināja izlasīt P.Gruziņa interviju, jo pat viņš kā AT vadītāja vietnieks neesot ar to iepazīstināts. «Es kā palātas vadītājs faktiski saņēmu informāciju jau par notikušu reformu,» saka tiesnesis, kurš domā, ka nākotnē akcenti būs jāmaina uz demokrātiskāku vadības stilu.
Arī par AT stratēģijas darba grupu, kā uzskata I.Bičkovičs, viņš nevēloties sevi ne īpaši lielīt, ne noniecināt, bet «mana klātbūtne deva zināmu rezultātu». «Ja jau es tur nebiju vajadzīgs, jājautā Kehres kundzei, kāpēc tad mani neizslēdza,» piebilst I.Bičkovičs.
AT priekšsēdētāja amata kandidāts uzsvēra, ka zina par A.Kehres lēmumu atstāt amatu līdz ar A.Guļānu. Par jauno administrācijas vadītāju I.Bičkovičs nevēlējās neko teikt, pirms kļuvis par pilntiesīgu AT vadītāju. «Vieta tukša nepaliks, lai kas vadītu Augstāko tiesu. Bet Bičkovičs netaisās nekādas labās lietas nobremzēt vai apstādināt, viss, kas ir plānots, tiks turpināts,» apgalvo tiesnesis.