Keris: pilsoniskā pienākuma apziņa cilvēkos ir izčākstējusi

Keris gan neizslēdza iespēju, ka arodbiedrība šogad varētu izšķirties arī par kādu protesta akciju rīkošanu, lai aizstāvētu iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi."Tomēr, no otras puses, cilvēki ir redzējuši, ka mūsu politiķiem ir tik bieza āda, ka streiki vai piketi viņus īpaši neietekmē, tāpēc varbūt ir jālieto citi līdzekļi," klāstīja arodbiedrības līderis. Viņaprāt, piemērs pilsoniskajai aktivitātei varētu būt Francija, kur arodbiedrībās ir aptuveni 25% no strādājošajiem, taču, tām rīkojot akcijas, "uzreiz visi ir uz barikādēm, jo francūži stāv un krīt par savu sociālo tiesību aizstāvēšanu".Pēc Kera domām, valdībai gan būtu jāmācās no citviet pasaulē, tostarp Kirgizstānā, redzamajiem piemēriem un jāpārdomā, pie kā var novest "pilnīga tautas viedokļa ignorēšana". Viņš gan uzsvēra, ka arodbiedrība nepieļauj vardarbīgu protesta akciju rīkošanu.LVSADA līderis arī noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus par arodbiedrību vājumu un nespēju mobilizēt sabiedrību kopējiem protestiem."Te ir tas, ko teikuši sabiedrības pētnieki, - cilvēki pret šo valdību ir ieņēmuši tādu pašu pozīciju, kādu viņi ieņēma pret komunistisko valdību. Turklāt arī mūsu likumi, konkrēti Streiku likums, aizliedz gan solidaritātes streikus, gan ģenerālstreikus, tādēļ vienam otram sociologam un sociālantropologam pirms arodbiedrību darbības komentēšanas tomēr vajadzētu labāk iepazīties ar normatīvajiem aktiem. Mēs nevis nevaram, bet nedrīkstam rīkot ģenerālstreiku!" pavēstīja Keris.