Keris: Valdība arodbiedrības viedoklī neieklausās

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība netika iesaistīta grozījumu izstrādē."Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā sadarbības partnerus informēja šī gada 10.decembrī notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē. Toreiz gan arodbiedrības, gan darba devēji iebilda pret grozījumiem. Mēs saprotam arī situāciju, ka Veselības ministrijai ir jāsaimnieko ar to naudu, ko valdība tai ir piešķīrusi," sacīja V.Keris.Viņš informē, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti ir secinājuši, ka finansējuma samazinājums veselības aprūpei vairs nav iespējams. "Latvijai ir steidzami jāpalielina finansējums veselības aprūpei, jo nepieciešamās strukturālās reformas ir veiktas drastiski, bet pareizi. PVO eksperti ir norādījuši, ka funkcijām ir jānodrošina finansējums. Jebkura tālāka līdzekļu samazināšana ir situācijas pasliktināšana un kropļošana. Jābeidz mānīt sevi un citus," sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs.Viņš informēja, ka šodien uz valdības sēdi nav gājuši, jo valdība tāpat arodbiedrības viedoklī neieklausās. "Esam panākuši trīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes lēmumus par finansējuma palielināšanu nozarei, par cilvēkresursu attīstību nozarē, kas ir saskaņoti ar Eiropas Komisijas dokumentiem, PVO iniciatīvu un nacionālās attīstības plānu. Valdība to visu "sprauž uz nagliņas", ko tad mēs tur iesim," teica V.Keris.Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka LĢĀA galvenokārt interesējuši primārās veselības aprūpes jautājumi, kuriem viņi iesnieguši arī savus komentārus, no kuriem kaut kas ir ņemts vērā un kaut kas ir palicis bez ievērības."Mēs neesam apmierināti, ka ģimenes ārstiem noņēma 450 000 latu, kas bija paredzēti kvalitātes finansēšanai. Valsts mērķis ir samazināt gultu skaitu, uzsvaru liekot uz ambulatoro aprūpi, kas nozīmē, ka ģimenes ārstiem palielināsies darba apjoms, bet finansējums tiek samazināts," sacīja S.Veide.Viņa uzskata, ka vajadzētu izvērtēt stacionāriem paredzēto finansējumu, jo patlaban no publiski pieejamajiem finanšu dokumentiem nevar gūt objektīvu priekšstatu par līdzekļu efektīvu izlietojumu.Kā ziņots, šodien valdība pieņēma grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca no nākamā gada 1.jūlija vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību.VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka slimnīcā no nākamā gada vidus sniegs tikai plānveida medicīnisko palīdzību. Savukārt neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtu traumu gadījumā pēc 1.jūlija sniegs kāda no universitātes slimnīcām.Pēc ierēdņa teiktā, tas būšot drošāk pacientam, īpaši politraumas gadījumā, jo šādas traumas lielākoties nemēdz būt viendabīgas. Līdz ar izmaiņām noteikumos universitātes slimnīcā pacientam vienkopus būšot nodrošināta daudzpusīga medicīniskā palīdzība.Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vitolds Jurkevičs šo lēmumu jau iepriekš nodēvēja par muļķīgu rīcību. "Traumatoloģijas slimnīca ir vienīgā Latvijā, kas tādā apjomā un kvalitātē spēj sniegt neatliekamo palīdzību traumu gadījumā, un neviena cita slimnīca šo pakalpojumu nespēs pilnvērtīgi pārņemt," pauda V.Jurkevičs.Viņš skaidroja, ka īpaši tagad, kad ir slidens laiks, slimnīcā divas operāciju zāles nepārtraukti apkalpo tieši neatliekamos traumu pacientus. "Ja patlaban slimnīcā ir 180 pacientu, tad aptuveni puse no tiem ir neatliekamie pacienti," sacīja V.Jurkevičs.Slimnīcas vadītājs skaidroja, ka šis nav pirmais mēģinājums pārtraukt slimnīcā sniegt neatliekamo palīdzību. "Viens šāds mēģinājums jau bija rudenī, toreiz protestējām un panācām, ka šie plāni tiek atcelti. Arī tagad protestēsim pret šādiem plāniem," piebilda V.Jurkevičs.Viņš sacīja, ka neatliekamā palīdzība ir būtiska slimnīcas darba sastāvdaļa un, ja īstenosies plāns to vairs nesniegt no 1.jūlija, tad nāksies būtiski samazināt arī slimnīcā strādājošā medicīniskā personāla skaitu. "Domāju, ka tad štatu samazinājums varētu būt pat līdz 40%," skaidroja V.Jurkevičs.