Šim apgalvojumam nepiekrita 35%, bet bez viedokļa bija – 16%. "Ja tiks ieviesta PET depozīta sistēma, tai varētu būt arī "blakusefekti"! Kā liecina pētījums – fakts, ka produkcijas cenas palielinājums iekļautu samaksu par PET depozīta sistēmu, daļai pircēju būtu kā apliecinājums, ka par pudeles izmešanu dabā viņi jau samaksājuši. Tādējādi šāda sistēma varētu būt ne tikai neefektīva, bet pat negatīvu ietekmi izraisoša – pērkot dārgāku produktu, patērētāji uzskatītu, ka tādējādi maksā par tukšas taras savākšanu un pārstrādi, un tas kalpotu kā vēl viens "attaisnojums" PET pudeļu izmešanai dabā," secina R. Ķīlis, "depozīta sistēma visdrīzāk būtu īslaicīgs risinājums. Kā liecina pētījuma dati, tikai finansiāli stimuli motivē ļoti nelielu sabiedrības daļu – 3%, kas nozīmē, ka šādas sistēmas ieviešanas efektivitāte būtu neliela, salīdzinot ar izmaksām tās ieviešanai. Pie tam novērojams, ka finansiāli stimuli vairāk motivē maksātnespējīgāko sabiedrības daļu, kas visdrīzāk nozīmē to, ka, ieviešot depozīta sistēmu un paaugstinot produkcijas cenu, tās patēriņš samazinātos. Savukārt maksātspējīgāko sabiedrības daļu paredzētie finansiālie stimuli nemotivētu nemaz vai būtu neliels motivators."Pētījuma ietvaros tika veiktas divas kvantitatīvās aptaujas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, ko veica "Analītisko pētījumu un stratēģijas laboratorija" un SKDS, kā arī divas minigrupu diskusijas – viena vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem un otra vecuma grupā no 25 līdz 50 gadiem.
Pētot cilvēku personīgo un viņu ģimenes locekļu rīcību, tika noskaidrots, ka 17 % aptaujāto atzīst, ka reizēm izmet PET pudeles dabā (83% apgalvo, ka nedara to nekad). Savukārt 6% aptaujāto uzskata, ka izmesta PET pudele nerada kaitējumu videi (94% atzīst, ka rada kaitējumu).
Visvairāk PET pudeles dabā mēdz izmest respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 41% atzina,ka reizēm izmet PET pudeles dabā, arī 25 līdz 34 gadīgie – 22%, kā arī tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas vismaz reizi nedēļā – 23%. Savukārt PET nekad neizmetot dabā 65 līdz 74 gadīgie (98% apgalvo,ka nekad neizmet PET pudeles dabā) un tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas reizi vai dažas reizes pusgadā (96%) vai retāk (95%).
Tikai 3% respondentiem finansiāls stimuls liekas pietiekoša motivācija, lai neizmest PET dabā. Pārējie atzina, ka viņus motivētu dažādu stimulu kombinācija: vairāk informācijas par PET nodarīto kaitīgumu videi, papildu PET nodošanas vietas un monetārie stimuli. Turklāt finansiālajam stimulam jābūt pietiekoši lielam, bet tas savukārt ievērojami sadārdzinātu dzērienu cenas veikalos. Atbildot uz jautājumu, cik liela samaksa par tukšās pudeles nodošanu Jūs motivētu to nodot speciālās vietās, visbiežāk tika minēti 5 – 10 santīmi, kas būtu 10 līdz 14% no dzēriena cenas veikalā. Pie tam – jo zemāka dzēriena veikala cena, jo lielāka nodošanu motivējošā summa.