Ķīļa pētījums atklāj iedzīvotāju dubultmorāli

Dzīvoju Tadžikistānā. Te neviens nešķiro neko. Visu met kopējā kvartālam tvertnē, ko izved divreiz vai trīsreiz nedēļā. Kad vaicāju, vai ir vieta, kur atdot izlietotās baterijas un izdegušās "ekonomiskās" spuldzes, kas izdeg biežāk nekā kvēlspuldzes - visi saka, ka nav - metot kopā ar visiem atkritumiem. Plastmasas maisus – jebkura lieluma dod visos veikalos klāt pirkumam, arī tirgos tāpat. Plastmasas pudeles, protams, arī nekur nepieņem. Tās mētājas visos arikos (ūdens novadīšanas kanālos). Vārdu sakot - var arī tā. Daba šeit vēl nav tik ļoti piesārņota, lai par tās saudzēšanu nopietni domātu.

Atkritumu skjiroshana Rietumu valstiis tiek uzskatiita par pilniigi elementaaru lietu. Taapat kaa cik necik juutiiga attieksme pret iepirkshanaas "zaljo" kultuuru, izveeloties produkciju, kas razhota peec iespeejas tuvaaka gjeograafiskajaa vietaa, iepakota izmantojot otrreizeeji paarstraadatus materiaalus utt. Dziivoju Kalifornijaa. Visur, kur esmu mitinaajusies, atkritumu savaakshana ir sadaliita pa trim dazhaadaam tvertneem gan privaatmaajaas (katrai maajai triis individuaalas "miskastes"), gan daudzziivoklju maajaas. Viena ir nepaarstraadaajamiem atkritumiem, otra- otrreizeejaam izejvielaam (papiiram, kartonam, metaalam, stiklam utt.), un treshaa tvertne ir paredzeeta augu izcelsmes atkritumiem (nezaaleem, nopljautajai zaalei, zariem, pukjeem, daarzenju atlikumiem utt.). Pashvaldiiba par shiim tvertneem iekasee samaksu gan no individuaalo maaju iipashniekiem, gan iipashumu apsaimniekotaajiem, gan iirniekiem. Un, ja dziivo pilseetas robezhaas, izveeles nav. Kopsh esmu iegaadaajusies komposta kasti, atkritumu maisu nesanaak taa iisti piepildiit pat triis nedeelju laikaa. Dzeerienus plastmasas pudelees gandriiz vispaar nepeerku. Maajaas izfiltreetu uudeni njemu liidzi alumiinija pudelee. Iepeerkoties lietoju liidzpanjemtaas auduma iepirkumu somas. Pat iegaadaajoties augljus un daarzenjus censhos izmantot plastmasas maisinjus, ko esmu saglabaajusi no ieprieksheejaas iepirkshanaas reizes. Protams, shkjiroshana panjem laiku. Jaa, iepirkumu maisinja neesaashana liidzi liekaas apgruutinosha, tachu sajuuta, ka esi kaut mazliet paliidzeejis shai planeetai, ir visu paarejosho neeertiibu veerta. :-) Nesen tika laista klajaa interesanta dokumetaalaa filma "No-impact man" (ja pareizi atceros nosaukumu). Ekstreems zaljais dziives veids Njujorkaa. Mazliet paarspiileets pat paarliecinaatiem zaljajiem, bet interesanti gan. Filma liek nopietni padomaat gan par shodienas pateereetaajsabiedriibu, ekologjiju un kapitaalismu.

Nu gan ... Citās valstīs šitā sistēma strādā (latvieši patigauņu veikalos savaspudeles mēģina iebarot), bet Ķiļaprāt latvijā tā nedarbosies ... Varbūt ka esam mazliet jocīgāki, kā citi, bet ne jau tik jocīgi ...

nobela prēmiju ķīlim!

Nez kāpēc, bet man šķiet, ka tāda ranga antropologa pētījums varētu būt kas nozīmīgāks, kā tukšu pet pudeļu utilizācijas jautājums!

PIlnīgas muļķibas. Paskatieities uz Igauniju. Tur viss darbojas bez jebkadiem pētījumiem par dulbutmorālii, un izejas pozīcija viņiem bija tieši tāda pati kā toreiz Latvijai. Pētījuma pasūtītajs ir zināms kā lobētājs pret depozīta sistēmu Latvijā. Tad ko gan tur vairāk teikt? Ja būs depozīta sistēma, būs vismaz vienā šķiroto atkritumu savākšanas jomā būs rezultāts un kārtība. Tiklīdz kā būs iespēja saņemt atpakaļ naudiņu, tā visi grāvji un mežmalas būs tukšas no PET pudelēm.

bla, 05.10.2010 19:04 dziivoju Zviedrijaa un ar atkritumu sskkirossanu man nav nekaadas probleemas.koredoraa pie durviim staav smuks papiiru maisinns kur metas ikdienas nevajadziigos zzurnaalus/aviizes un reklaamas+paareejos papiira izstraadaajumus.virtuvee zem izlietnes 3 papiiru maisinni kur metam skaardnenes , stikla izstraadaajumus un platstmasa pudeles.Plastmasas pudelees un skaardenes nesam uz tuveejo veikalu(700m) nodot speciaalaa nodossanas aparaataa.par skaardeni iespeejams dabuut 0,50-1 kronai (atkariibaa no skaardenes lieluma un materiaala daudzuma) un par plastmasa pudeleem 1-2 kronas (atkariibaa no lieluma).un jaa-depoziita maksaajums.peerkot preci jau iepriekss samaksaaju tos 0,5-2 kronaas par nodossanu. stikla taru varu nodot aiz veikalu lielaa konteineraa,kur starpcitu,blakus ir speciaals konteineris dreebeem kuras veelies adot ziedojumos. un papiiru izstraadaajumus nesu tepat pie maajaam-40 m attaalumaa. tiessi ssodien ,ejot iepirkties uz veikalu,liiidzi pakkeeru pilno maisu ar plastmasa pudeleem.ieguvu 39 kronas.un vakar izmetu kaadus vismaz 5-8 kg papiira izstraadjumus.un driiz jau arii stikla izstraadaajumu maiss buus pilns-kad iessu iepirkties,pakkerssu liidzi.nekaadu probleemu man tas nesagaada.un man ir vienalga vai tas ir mans darbs vai ne.beidziet buut dirsas un saaciet kko dariit,neviss aizbildinaaties ka tas nav juusu darbs,ka to nedariisiet vai arii ar to ka redziet valdiibaa ir resni aapssi kas juusu naudu pleess utt.. vai tiessam TIK gruuti tas ir? domaat vajag.

Kaut kā nelīmējās kopā ar ne tik seno delfu rakstu, ka Igaunijas pierobežā latvieši staigā pa krūmiem, savāc svešās tukšās plastmasenes un ved uz Igauniju nodod, kur par to naudu atdod. Vispār fantastiski, kāda pretestība pret to depozītsistēmu, var redzēt, ka kādam tas draaauuusmīgi nepatīk :)

Aldara rīcība - tā ir īstā dubutmorāle - mītnes zemē sakopj PET pudeles aiz sevis, bet te Latvijā - pofig! Lai tie bauri dzīvo mēslos līdz ausīm, ka tik lielāka peļņa!

Šāda veida sistēma tika pieņemta,tieši tad,kad es strādāju holandē,tas bija aptuveni gadu atpakaļ.Dzēriena cenas viduvēji pieuaga pa 30-35% par pudeli.Pudeles varēja nodod lielākajos veikalu tīklos.Albert Heijn un Digors(tie ir man zināmie).Un teikšu,kā ir,tas motivēja cilvēkus un pat ļoti.Tur izplatītākais transports ir ritenis un cilvēki,pat ar riteņiem veda tukšās pudeles,lai varētu viņas nodod.Tā sistēma noteikti strādātu un manu prāt,tieši krīzes laikā ir pats piemērotākais laiks,kad ieviest šādu sistēmu - kāpēc? Tāpēc,ka tagad cilvēki skaita katru santīmu un viņi noteikti ies un nodos to pudeli.Ļoti daudz kas ir atkarīgs no nodošanas punktiem,kur viņi būs un kāda būs atmaksas sistēma.Es atbalstu šāda veida ieviešanu.Ja godīgi man pa vasaru sakrājās pilns kambaris ar tukšām pudelēm,jo negribas viņas bazt atkritumu tvertnē,jo aizņem ļoti daudz vietas,pat ja viņu samīca.

tad nu pa nopietno - izskatās, ka šo pretošanos depozītam lobē Aldaris, viņu priekšniece bieži uzstājas un raksta, ka nevajagot pudeles nodot atpakaļ... Šķiet, ka vienīgā izeja ir Aldara produkcijas BOIKOTS! Nepērkam šo zviedru ražoto alu, bet atbalstām Latvijas ražotājus - Bauskas alu, Tērvetnieku, Užavas alu - tos, kam rūp tīra un sakopta Latvija!

Kila kungs, vai jums tuvaakajaa laika nav paredzets vel kads forums, nu tuksa muldesana, kur var nakt no ielas un pasildities? Varbut Jus varetu uzsaukt ari kadus cepumus un lasmaizites? Nu piederetos tacu, par tautu tacu runajam un Jus tacu vadat!? Un ka vadat, ka Lacplesis,kuram no pakalas izlaists gaiss...:)))

Kur liks tās savāktās pudeles? Droši vien kāds uzņēmums pārstrādās vai iznīcinās. Ķīļa kungs, kuru uzņēmumu lobējam???

Latvijas mēdiju vidē tā ir sanācis, ka tieši skārdeņu ieviešana alus pildīšanas praksē vietējās ražotnēs, kas pieder starptautiskajām kompānijām, tiek pavadīta ar masīvu reklāmas kampaņu un piemēriem, cik "tas ir ērti" un, ka "izmēram ir nozīme". Nevar noliegt, ka ekonomiskās krīzes ietekmē patērētājs skatīsies uz produkcijas sortimenta lētāko galu. Šeit, diemžēl, var sastapties ar izteiktu starptautisko lielo koncernu dubultmorāli. Dānijā un Vācijā tirgotājam, kurš tirgo alu vai atspirdzinošos dzērienus bundžās, ir jānodrošina šī veida tukšās taras savākšana depuzītsistēmā. Tas ir iemesls, kādēļ daudzas tirgotāju ķēdes, piemēram, Vācijā bundžu alu netirgo vispār. Dānijā alus tirgošana bundžās oficiāli ir atļauta tikai dažus gadus, jo viens no skaidrojumiem pirms šī "sarkanā līnija" tika pārkāpta, bija: "Dānija ir pārāk maza valsts, lai varētu atļauties tādu kaitējumu savai videi!" Latvijas likumdošana lielveikalus un pārējos tirgotājus atbrīvo pat no stikla pudeļu savākšanas otreizējai lietošanai. Tai pat laikā, pirms Līgo svētkiem starptautisko koncernu meitas uzņēmumu vadība laikrakstā "Dienas bizness" nez kāpēc ar gandarījumu secina, ka pet pudeļu apjoms Latvijas alus tirgū ir 50%, bet skārdenes dažos gados sasniegušas jau 15% no alus tirgus, un ka šo produkciju patērētājam par minimālām cenām nodrošina "Aldaris" un "Cēsu alus". Diemžēl visu šo iepakojumu tonnas Lielajā talkā Latvijā nākamajā pavasarī nesavāc!

Lai pareizi un precīzi varētu izaudzēt un novākt ražu uz Latvijas zemes, tā nedrīkst būt piesārņota ar sadzīves atkritumiem, plastmasas pudelēm un dzērienu bundžām. Diemžēl mūsdienīga Latvijas likumdošana par dzērienu iepakojumu depozītu sistēmu tiek novilcināta. Kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, depozītsistēma darbojas normāli un regulē dzērienu iepakojuma pārstrādi vai otreizēju izmantošanu. Latvijā tiem ražotājiem, kas pilda dzērienus vienreizējos plastmasas vai metāla traukos, pietiek nomaksāt tikai ļoti nelielu nodokli un atbrīvoties no liekas atbildības par vides piesārņojumu. Tālākais pet pudeles, alus vai kokteiļa bundžas ceļš ir tikai patērētāja ziņā. Diemžēl, liela daļa no šī vienreizēji izmantojamās plastmasas un bleķa nonāk Latvijas mežos, ceļmalās un atpūtas zonās pie upēm un ezeriem. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas nelieto šādi fasētu alu, pēc dabā atstātā piesārņojuma ar uzrakstiem "Garais", "Apinītis", "Premium", "Walter" "Rubenis", vai "Pilzenes" spriež par Latvijas alus ražošanas nozari kopumā un secina par sociālās atbildības līmeni šajā ražošanas sfērā, jo uz šīm etiķetēm ražotājs adresi un savu nosaukumu min ļoti maziem burtiem.