"Nezina, ko darīt, stāvoklis pasliktinās un emocijas sit augstu vilni," teica Ķīlis.Tāpat aicinājumi kaut ko mainīt politiskajā procesā esot saistāmi ar vēlmi "vismaz kaut ko darīt" situācijas uzlabošanai, tomēr tam, visticamāk, nav saistības ar ilgstošu un kāpjošu neapmierinātību tieši par politisko sistēmu."Vēlēšanās vairākums tomēr nobalsoja par parlamentāro vairākumu. Tā nav, ka ar politiķiem visu laiku būtu bijusi nenormāla neapmierinātība," uzsvēra Ķīlis.Brutalitātes izpausmes, tādas kā masveida grautiņi, rodas kā neadekvāta rīcība - pierādīt, ka patiesībā rīcība ir gan iespējama. Šis faktors īpaši nozīmīgs ir krīzes situācijās, kad cilvēkam jādod iespēja ne tikai redzēt, ka viss kļūst sliktāk, bet ka cilvēkam tomēr dotas rīcības iespējas."Un tam nav zināms ceļš vai forma - cilvēki mēģina to darīt stihiski. Vieni - prasīt rīkot jaunas vēlēšanas, otri - dauzīt logus -, lai tik kāda nodarbe," paskaidroja Ķīlis.Tāpat cilvēki uzņem informāciju no ārvalstīm, redzot, ka šādi grautiņi, kas ir visai bieža parādība Francijā, Spānijā vai citviet, varbūt ir īstais veids, kā uzsvērt kādas savas problēmas. Un tas cilvēku apziņā maina sapratni par dažādām negatīvām izpausmēm."Arī mani komentāri un zinātniskie novērojumi iet šajā virzienā. Apburtais loks," atzina Ķīlis.Savukārt uz jautājumu, vai līdzīgi notikumi Rīgā varētu atkārtoties, Ķīlis atbildēja apstiprinoši, jo to apliecina nesenie notikumi kaimiņvalstīs Igaunijā, Zviedrijā un Dānijā. Līdz ar to šādi grautiņi nav uzskatāmi par kādu dienvidniecisku fenomenu, kas būtu ļoti neraksturīgs Rīgai.Jau ziņots, ka 13.janvāra vēlā pēcpusdienā Doma laukumā noritēja opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" pieteikta protesta akcija, kurā dalību bija pieteikušas vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas un partijas, kopumā pulcējot aptuveni 10 000 iedzīvotāju.Lai arī mītiņš noritēja bez lieliem starpgadījumiem un incidentiem, pēc tā beigām apmēram tūkstotis demonstrantu devās uz Saeimas namu, kur izsita parlamenta ēkai stiklus, demolēja policijas mašīnas un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, tostarp bruģi, pudelēm un citām drazām. Cietušas arī vēl citas ēkas un veikali Vecrīgā.
Ķīlis: grautiņi rodas no neziņas, kā risināt riska un spiediena apstākļus
Grautiņi Vecrīgā, kas Latvijā ir līdz šim unikāla un nebijusi parādība, varētu būt saistāmi ar cilvēku neziņu, kā risināt riska un spiediena apstākļus savā dzīvē.Sociālantropologs Roberts Ķīlis, vērtējot 13.janvāra notikumu izcelsmi, aģentūrai BNS sacīja, ka kādu sabiedrības daļu uz skarbu rīcību rosina neziņa par to, kā samazināt riskus un problēmas, atvieglināt spiedienu, kas veidojas sadzīvē, darbā, ģimenē un citviet.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.