Intervijā LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja: mēs rīkojamies individuāli – braucam prom, nemaksājam nodokļus, krītam depresijā, bet neorganizējamies kolektīvi.
R.Ķīlim neesot viennozīmīgas atbildes, kāpēc latviešos mājo tik liela neuzticība. Viņaprāt, to var labot, bet tas nenotiek uzreiz. Tas jādara ar 5-10 gadu specifisku atbalstu kolektīvām aktivitātes formām.
Pētījumi rāda, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju patlaban ko dara sabiedrības labā. "Kaut kādu iemeslu dēļ tā sajūta, ka vari iesaistīties lokāli kopā ar kaimiņiem, ir ilgstoši nebijusi vai pazudusi, grūti pateikt. No vienas puses, it kā ejam kopā uz Dziesmusvētkiem, bet, kad lokālajā līmenī, kad pašiem jāorganizējas, piemēram, jāizveido biedrība, lai trubas saremontētu, tur mums kaut kā neiet."
Sociālantropologs piebilda, ka saskaņā ar citiem pētījumiem populārākais brīvā laika pavadīšanas veids ir televizora skatīšanās, kas ir individuāla izklaide. Krietni mazāk cilvēku darbojas ar bērniem.
"Sapratne, ko nozīmē mana individuālā darbība saistībā ar to, kas notiek ilgākā laikā, būs nepieciešama daudziem lēmumiem, kas tiks pieņemti pēc vēlēšanām," sprieda R.Ķīlis, kura vadībā izveidota domnīca "scenariji.lv", lai uzsāktu diskusijas par dažādām tēmām.