"Zemnieku Saeima savu nostāju ir balstījusi uz kļūdainiem pieņēmumiem, tā ir no baumām uzpūsta ažiotāža," ir pārliecināts R.Ķīlis. Šī gada 16.aprīlī viņš uzstājies konferencē "Mūsu atbildības lauki – paveiktais un darāmais", kur runājis par laukiem kā vidi, kurā ir noteikta dzīves kvalitāte un demogrāfija. Hobiju viņš esot pieminējis kādā citā konferencē pērn, kur minējis, ka mūsdienu lauki nav modelējami pēc 19. vai 20. gadsimta priekšstatiem par pašpietiekamu, omulīgu zemnieku, bet gan par augsti tehnoloģisku uzņēmumu. "Toreiz pieminēju, ka hobijs ir viena no formām, kā var mainīties lauki, un ka atsevišķas saimniecības tam pievērsīsies, taču 16.aprīļa konferencē es par to nerunāju," paskaidroja R.Ķīlis.
Jau vēstīts, ka Zemnieku Saeima paziņojusi, ka tai ir kauns par R.Ķīļa prognozēm, kas notiks Latvijas laukos turpmākajos gados. Lauksaimnieki izteikuši cerību, ka eksperta viedokli noteicis informācijas trūkums par pārtikas ražošanu.
R.Ķīlis, uzstājoties konferencē "Mūsu atbildības lauki - paveiktais un darāmais", esot prognozējis, ka nākamajā desmitgadē Latvijas lauki izskatīsies daudz savādāk, turklāt lauksaimniecība kļūs par hobiju, nevis iztikas avotu. Kā ienesīgu uzņēmējdarbības veidu laukos R.Ķīlis nosauca veselības-rehabilitācijas tūrisma attīstību, gājēju taku izveidi mežos un ganībās, kā arī piedāvāja apsvērt iespēju kļūt par daļu īpašniekiem mazajās lauku skolās. Eksperts piedāvāja lauksaimniekiem aktīvāk pievērsties ekoloģiskās produkcijas ražošanai, par R.Ķīļa prognozēm vēstīja Nozare.lv.
"Pat ja lauksaimniecība nebūs Latvijas eksporta nozare nr.1., kā tas ir tagad, Latvijas lauksaimniecībai būtu jāpalielina patēriņa pašnodrošinājums," vērtē Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Zemnieki uzsver, ka, saskaņā ar ekspertu prognozēm pasaulē, pārtikas patēriņš nākotnē pieaugs visās pārtikas grupās.
"Var piekrist Ķīļa kunga izteikumam, ka ir jāmainās izpratnei par dzīvi laukos, bet Ķīļa kungam būtu jāizvairās, skaidrojot lauksaimniecības attīstības vīziju Latvijā, pielīdzināt to hobijam. Ja šādus scenārijus lauksaimniecības nozares izaugsmei izvirza Stratēģiskās analīzes komisija, tad rodas jautājums, kādi dati ir analizēti un kā šādi secinājumi ir radušies," norāda M.Dzelzskalēja.
Zemniekiem ir skumji, ka Latvijas nākotnes pētnieks un nozīmīgs viedokļa veidotājs tik bezatbildīgi izsakoties par vienas no valsts definētās prioritārās nozares - lauksaimniecības attīstību.
Ilustrējot savu ar hobiju galīgi nesaistītu vīziju par lauksaimniecības nozīmi nākotnē, antropologs sacīja, ka redz tās attīstību trīs virzienos: pirmkārt, industriālais, kad jārunā par vairāku tūkstošu hektāru lielām apstrādājamām platībām, par lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri labiekārtoti ar augstām tehnoloģijām, otrkārt, bioloģiskais, kad runa ir par mazām saimniecībām, zaļām takām, ekotūrismu un atpūtu, kas atrodas labi tālu no industriālām saimniecībām, treškārt, ķīmiskās rūpniecības virziens, kurš skar dabisko izejvielu farmāciju un kosmētikas ražošanu. Piemēram, augstākās kvalitātes auzu audzēšanu un pārstrādāšanu sejas kopšanas līdzekļu ražošanā.
R.Ķīlis norāda, ka lauksaimniecības nozare Latvijā ir un paliks ļoti nozīmīga, taču to nevajag saistīt tikai ar pārtikas ražošanu, jo tās iespējas ir daudz plašākas.
(pievienots R.Ķīļa komentārs)