Kleckins: LTV un LR jāapvienojas līdz 2010.gadam
Steigu neatbalsta LTV un LR vadība. Medijiem gan jau tagad ir idejas, kā apvienojoties varētu saplūst to saturs — piemēram, varētu apmainīties ar raidījumiem 100.pants un Krustpunktā.
Apmainītos raidījumiem
LTV un LR apvienošanai jau ir atbalsts varas gaiteņos, un arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata: "Jo ātrāk un pārdomātāk apvienošanās notiks, jo labāk abiem medijiem," saka viņa preses sekretāre Līga Krapāne.
V.Dombrovskis gan neuzstāšot, ka jāapvienojas jau līdz nākamā gada sākumam.
Ā.Kleckins uzskata, ka "jāprot izmantot krīzi attīstībai", tāpēc tuvākajos mēnešos LTV un LR apvienošanas ideja "aizies praktiskā fāzē". Sabiedrisko mediju vadība gan pagaidām nesteidzas atbalstīt strauju apvienošanos. "Vispirms jānostabilizē abu mediju budžeti," saka LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs. "Termiņš ļoti īss," — tā savukārt LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Viņaprāt, apvienošana stiprinātu "sabiedrisko mediju muskuļus", tikai esot vēl ļoti rūpīgi jāizsver, ko varētu apvienot un kas paliktu atsevišķi. Pagaidām esot daudz neskaidrību, piemēram, LTV un LR izmanto dažādas grāmatvedības programmas, abos medijos ir atšķirīgas atalgojuma sistēmas.
Plašas diskusijas gaidāmas par iespējamo LTV un LR satura saplūšanu. Pagaidām ir vienprātība, ka ziņu dienestiem jāsadarbojas ciešāk, tomēr nav skaidrības, vai tas nozīmē vienu kopīgu ziņu dienestu. Tāpat varētu sapludināt arī tā sauktos runājošo galvu — interviju un diskusiju — raidījumus, kuriem vizuālais aspekts nav tik svarīgs. Tā LR varētu pārraidīt LTV raidījumu 100.pants, savukārt LR raidījumu Krustpunktā varētu vērot arī LTV skatītāji. A.Kuprišs un Dz.Kolāts gan norāda, ka LTV un LR šādu ideju vēl pat nav pārrunājuši un tā dzimusi katram medijam atsevišķi. Tāpat vēl nav runāts ar šo raidījumu veidotājiem. Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons uzsver, ka nebūtu pret, ja vien no tā iegūtu abas puses.
To, ka LTV un LR būtu jāapmainās ar atsevišķiem raidījumiem, atbalsta arī LU profesore Inta Brikše. Tā LTV un LR būtu kosmētika, kas pat "neko daudz nemaksātu".
Dārga pārcelšanās
Ā.Kleckins uzsver, ka LTV un LR apvienošana ir "vienīgais veids, kā ietaupīt līdzekļus". NRTP gan pagaidām nav konkrētu skaitļu, cik daudz naudas ietaupītu. LTV un LR vadība ietaupījumu paredz tikai ilgtermiņā, un tas nebūšot liels. Ir iespējams ekonomēt uz administratīvā un tehniskā personāla rēķina, bet "tās būs dažu cilvēku algas", skaidro A.Kuprišs.
Apvienošana gan varētu prasīt vēl papildu naudu. Pagaidām nav skaidrs, kur apvienotais sabiedriskais medijs varētu strādāt, jo nevar vienkārši pārcelt LR uz Zaķusalu vai LTV uz Doma laukumu. Ā.Kleckins uzskata, ka LTV ēka būtu jāatdod valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi, savukārt LR ēku varētu iznomāt, jo tagad nav īstais laiks to pārdot. Savukārt apvienotais medijs varētu strādāt kādā biroju ēkā. "Zinu vairākas mājas, kas ilgi stāv tukšas," teic Ā.Kleckins.
A.Kuprišs uzsver, ka arī "jauns komplekss nemaz nav tik dārgs". Iepriekš jaunajai LTV ēkai bija paredzēts tērēt 20 miljonus latu, plus vēl tikpat daudz jaunām tehnoloģijām. LR pievienošanās projektu būtiski nesadārdzinātu, saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Tomēr arī LTV un LR pārvietošana prasīs papildu naudu. Dz.Kolāta aplēses liecina, ka LR pārcelšanās vien izmaksātu 700—900 tūkstošus latu.
Jāsargā programmas
Būtiski ir LTV un LR īstermiņa plāni, lai sabiedriskie mediji nebankrotētu vēl pirms apvienošanas. L.Krapāne stāsta, ka, skatot šā gada valsts budžeta grozījumus, valdība arī no LTV un LR gaidīšot priekšlikumus strukturālām pārmaiņām — medijiem būs jāietaupa uz administratīvajiem izdevumiem un maksimāli jāsargā finansējums programmai.
Ja LTV budžetam nebūs "ārprātīgs samazinājums", tad programma tiks noturēta, stāsta A.Kuprišs. LR plāno samazināt izdevumus vēl par 0,8 miljoniem latu, tomēr arī šādi gadu beigtu ar aptuveni 0,6 miljonu latu deficītu, turklāt nekur nav pagaisuši pērnā gada zaudējumi — 0,8 miljoni latu, stāsta Dz.Kolāts. Lauvas tiesa no LR ietaupījuma būtu uz apraides rēķina — radio NABA raidīšana tiktu pārtraukta, LR 3.kanālu raidītu tikai Rīgā un tās apkārtnē, savukārt LR 4.kanālu papildus galvaspilsētai un tās apkārtnei raidītu vēl Daugavpilī. LR arī tikšot apcirpti honorāri, piemaksas, darbinieki aicināti doties bezalgas atvaļinājumā, gaidāma arī virkne sīkāku samazinājumu, turklāt LR 2.kanāls varētu tikt nodots koncesijā. "Tā ir iznomāšana privātam partnerim," skaidro Dz.Kolāts.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības pārstāvji, viesojoties Latvijā, ieteica ieviest abonentmaksas, lai stabilizētu LTV un LR situāciju. Pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī vairāki koalīcijas partiju deputāti atbalstīja šādu politiski nepopulāru lēmumu. Tomēr Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis uzsver — abonentmaksas varētu ieviest, ja tiešām nebūs citas iespējas, kā glābt LTV un LR.
Kategoriskāka bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL), kura iestājas pret abonentmaksām, jo Latvijā esot pārāk maz mājsaimniecību, turklāt to ieviešana nozīmētu lielas administrēšanas izmaksas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.