Klimata taisnīguma princips jeb kā glābt planētu

Kas ir citāds šajā konferencē? Pirmkārt, dalībnieki ir atzinuši, ka mainījušās laika dimensijas. Pretēji "pēdējās stundiņas" sajūtām mums liek saprast, ka viss, ko mēs tagad darām, ir svarīgi. Klimata pārmaiņas ir gan izmisums, gan cerības. Tās var mūs burtiski nogalināt vai glābt. Klimata pārmaiņas mūs pārbauda, apdraud un piespiež kaut ko mainīt. Nezināmās pārmaiņas ir biedējošas. Tomēr tām nav jābūt biedējošām. Tieši pretēji — mēs uzskatām, ka ir pamats pat būt optimistiskiem. Jo būtībā mums ir zināšanas, instrumenti, tehnoloģija un ekonomiskie priekšnosacījumi, kas mazina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un nodrošina tā saucamo klimata taisnīguma principu! Tas ir temats, par ko ir mūsu šīsdienas konference, proti, par to, ka pārmaiņas ir iespējamas. Būs no jauna jāvienojas Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, un pasaules kopienai 2009.gadā Kopenhāgenā ir jāvienojas par jaunu nolīgumu. Tāpēc konferenci un nolīgumu sauc par Ceļu uz Kopenhāgenu. Pagājušā gada decembrī Bali sākās diskusijas ANO līmenī, savukārt šogad sarunu dalībnieki 1.—10.decembrī tiksies Poznaņā (Polija). Mēs esam iesaistījušies šajā unikālajā iniciatīvā, jo uzskatām, ka ar politiku vien nevar apturēt klimata pārmaiņas. Cilvēkiem visā pasaulē ik dienu būs jāizvēlas, vai darīt kaut ko klimata pārmaiņu problēmas risināšanā, un tā būs prasība arī pret uzņēmumiem un politiķiem. Šīs prasības izpilde noteiks klimata attīstību. Tas skars mūs visus, tāpēc mums visiem jābūt tiesībām izteikt savas bažas, vajadzības un cerības. Šai diskusijai jānotiek ne tikai mazā politiķu, uzņēmēju un ekspertu elites lokā. Mums nepieciešamas demokrātiskas diskusijas par klimata pārmaiņām un mūsu nākotni. Ceļa uz Kopenhāgenu mērķis ir ļaut iespējami daudziem cilvēkiem, arī uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvjiem, izteikties sarunās par nolīgumu, kas stāsies Kioto protokola vietā. Ceļš uz Kopenhāgenu ir kopīga iniciatīva, ko organizē Madrides klubs, Globe Europe un Respect Table. Tas apvieno visu slāņu pārstāvjus, kas uzskata, ka ir iespējamas pārmaiņas un ilgtspējīga pasaule. Tajā izmanto tīmekli, un tā ir interaktīva un visiem pieejama — visi var iesaistīties un tieši diskutēt ar politiķiem, NVO un progresīvu uzņēmumu pārstāvjiem. Konferences dalībnieki šodien apspriedīs gaidāmās ANO klimatam veltītās konferences Poznaņā darba kārtību. Mēs runāsim par ilgtermiņa mērķiem, pielāgošanās un tehnoloģijas progresu. Vienā no darba semināriem īpaši pievērsīsimies cilvēktiesībām, dzimumu jautājumiem un tā saucamajam klimata taisnīguma principam — dimensijai, kas notiekošajās ANO diskusijās bieži paliek neievērota. Tās ir diskusijas, kurās jaušama tendence pievērsties klimata pārmaiņām saistībā ar tehnoloģiju un ekonomiku, mazāk cilvēciskajā un sociālajā kontekstā. Šis aspekts būs svarīgs ieguldījums izstrādājamajā paziņojumā, kuru mēs tieši iesniegsim ANO sarunu dalībniekiem Poznaņā. Tikt ārā no nabadzības Kāpēc mēs uzskatām, ka cilvēciskais aspekts ir tik svarīgs? Apvienotā Karaliste 1820.gadā bija pasaules bagātākā valsts. Vidējie ienākumi uz cilvēku bija trīs reizes lielāki nekā nabadzīgākajā reģionā, kas atrodas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Mūsdienās pasaules bagātākā valsts ir ASV, kurā ienākumi per capita ir aptuveni divdesmit reižu lielāki, nekā pasaules nabadzīgākajā reģionā, kas joprojām ir tas pats Āfrikas reģions. Gaidāms, ka līdz 2050.gadam pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 2,6 miljardus cilvēku, un visvairāk tas pieaugs pasaules nabadzīgākajos reģionos. Tie ir reģioni, kuros nav konverģentas ekonomiskās izaugsmes, tie ir visnestabilākie reģioni, un tos visvairāk skars klimata pārmaiņas. Džefrijs Sakss runā par vienotas globālās ekonomikas un sašķeltas pasaules sabiedrības paradoksu, kurā "nabadzības slazdi" paši nostiprinās, nevis notiek paškorekcija. Tā ir bažas raisoša attīstība, kas veido "ilgtspējas plaisu", kura jānovērš. Nobela miera prēmijas laureāts Wangari Mathai to pasaka ļoti vienkārši: "Nevar būt ilgtspējīgas attīstības bez taisnīgas attīstības; un nevar būt taisnīgas attīstības bez dzimumu līdztiesības." Ir skaidrs, ka mēs nevarēsim mazināt klimata pārmaiņas, ja vien mēs nerisināsim nabadzības problēmu un nenodrošināsim tā saucamo klimata taisnīguma principu. Visbeidzot ilgtspējas un tādas ekonomikas nodrošināšana, kurā raksturīga neliela oglekļa emisija, nebūs atkarīga tikai no tehnoloģiskās inovācijas, bet prasīs plaša spektra sociālu un politisku jaunradi. Neaizmirsīsim, ka tehnoloģija nevar likvidēt nabadzību, ievērot cilvēktiesības, apturēt klimata pārmaiņas un izveidot ilgtspējīgu sabiedrību; to var cilvēki. Tas ir temats, par ko runā iniciatīvā Ceļš uz Kopenhāgenu un kas jāiekļauj Kopenhāgenas nolīgumā, proti, klimata taisnīguma princips attiecībā uz visiem cilvēkiem.