KM: «Daži precizējumi» par Dziesmu svētku biļetēm

Vēl iespaidīgākus skaitļus, kuru izcelsmei grūti izsekot, min kritiķis Normunds Naumanis savā www.diena.lv blogā Pa blatu uz Mežaparku (2.VII 2008), kur autors aizrakstās līdz pat pilnīgi nepatiesam apgalvojumam, ka "…man nudien liekas nepelnīta privilēģija tik gigantiska biļešu skaita — 8247 gab. — "rezervēšana" (blata radīšana) Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, Dziesmu svētku rīkotājiem un mistiskajiem "citiem"". Patiesībā uz atklāšanas koncertu Saeimas pārstāvjiem ir rezervētas 82 biļetes, bet Valsts prezidenta kancelejai — 16 biļetes. Tātad kopumā 98, nevis 3208 vai 8247 biļetes! Ir taisnība, ka aptuveni puse jeb desmit tūkstoši no visām biļetēm uz atklāšanas koncertu ir rezervētas, un absolūtais to vairākums paredzēts svētku dalībniekiem, koru un māksliniecisko kolektīvu vadītājiem. Jaukto koru dalībniekiem, kas atradīsies skatītāju vietās, un mākslinieciskajiem vadītājiem paredzētas 8 620 vietas, pašvaldību kultūras inspektoriem un viņu aicinātiem cilvēkiem, kuri visā Latvijā ir sekmējuši svētku sagatavošanu, paredzētas 500 biļetes. Vēl 250 biļešu piešķirtas svētku rīkotājiem no visas Latvijas, ieskaitot Dziesmu svētku padomes un Mākslinieciskās padomes locekļus, 210 biļešu tikušas sponsoriem, 151 — žurnālistiem, bet atlikušās 98, kā jau minēts, ir domātas Saeimas un Valsts Prezidenta pārstāvjiem. Pārējie ielūgumi — kopskaitā ap 170 — pagaidām ir rezervēti neparedzētiem gadījumiem. Nudien ir jālauza galva, lai saprastu, kādā veidā šāds biļešu sadalījums liecina par "blata" sistēmu. Sekojot N.Naumaņa loģikai, būtu jāsecina, svētku dalībniekiem un cilvēkiem visā Latvijā, kas iesaistīti svētku rīkošanā, biļetes piešķirt nedrīkst un visas jālaiž brīvā tirgū. Tad kora vadītājs kādā Latgales vai Vidzemes pagastā būtu spiests par biļeti uz līdzvērtīgiem nosacījumiem konkurēt ar, teiksim, tūristu no Japānas. Protams, arī šāda pieeja ir iespējama, taču Kultūras ministrijas mērķis ir saglabāt šos svētkus cauri gadsimtiem, tādēļ galvenais svētku adresāts ir dalībnieki un pašvaldības, kuras tos atbalsta. Starp citu, esam izlēmuši pēc svētkiem iestrādāt Dziesmu un deju svētku likumā ielūgumu kvotas (jeb, N.Naumaņa vārdiem runājot, blata sistēmu) tradīcijas saglabātājiem — mākslinieciskās pašdarbības kopu dalībniekiem un pašvaldību ļaudīm. Daudz diskutēts ir jautājums par spekulācijām ar biļetēm — tiek pat mēģināts iztēlot, ka liela daļa biļešu ir nonākusi spekulantu rokās. Šāds apgalvojums nav pamatots. Gan Dziesmu svētku birojs, gan tiesībsargi ir veikuši pirkumu izdruku pārbaudi, konstatējot, ka aizdomas par biļešu pirkumiem spekulatīvā nolūkā ir atsevišķos gadījumos. Biļetes tika izpirktas tādēļ, ka cilvēkiem par Dziesmu svētkiem ir ļoti liela interese un daudzi bija gatavi ilgas stundas stāvēt rindā, lai varētu tās iegādāties. Nupat publicētais Factum pētījums rāda, ka Dziesmu un deju svētkus plāno apmeklēt trešdaļa rīdzinieku. No tiem 65% gatavojas apmeklēt kādu no koncertiem. 47% apmeklēs svētku gājienu, savukārt 23% apmeklēs citus ar svētkiem saistītus pasākumus. Tas liecina, ka biļetes ir izdevies iegādāties daudziem cilvēkiem un interese par svētkiem ir ļoti liela. Arī pētījumi rāda, ka kultūras patēriņš sabiedrībā pēdējos gados strauji pieaug. Esam norūpējušies par to, ka ir cilvēki, kuriem biļetes uz svētku koncertiem — it īpaši, atklāšanas un noslēguma — nav izdevies iegādāties. Kultūras ministrija un Dziesmu svētku birojs atvainojas ikvienam, kurš ir vēlējies, bet nav varējis iegādāties biļeti uz svētkiem, taču mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ka Mežaparka estrāde un Daugavas stadions nav bezizmēra. Ir skaidrs, ka gribētāju koncertus un uzvedumus redzēt klātienē ir vairāk nekā skatītāju vietu. Tādēļ svētku rīkotāji nodrošinās pasākumu tiešraides gan radio, gan televīzijā, gan uz lielajiem ekrāniem Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa — tā ir iespēja bez maksas vērot un klausīties visus koncertus. Tāpat tiek rīkoti atklāšanas un noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumi, kuri nebūs mazāk spoži. Uz jebkuru koncertu iespējams par brīvu (bez biļetes) ņemt līdzi bērnus līdz sešu gadu vecumam. Ir skaidrs, ka iebildumi pret biļešu sadalījumu būs vienmēr un, kā liecina preses arhīvi un rīkotāju atmiņas, tādi ir bijuši visos laikos. Nav šaubu, ka iespējams diskutēt par to, kādā proporcijā būtu sadalāmas biļetes starp svētku dalībniekiem un ikvienu interesentu. Arī pirms iepriekšējiem svētkiem tika plaši apspriesta "savējo bīdīšana" un tika uzburtas vispārdrošākās teorijas par eliti un izredzētajiem, kuri esot vieglā ceļā tikuši pie biļetēm. Var tikai iedomāties, kādiem vārdiem tiktu kritizēta Kultūras ministrija un Dziesmu svētku birojs, ja pilnīgi visas skatītāju vietas būtu laistas brīvā tirgū un katrs iedzīvotājs varētu iegādāties tikai vienu biļeti, uzrādot pasi. Tad droši vien skanētu pārmetumi par "ņirgāšanos" par cilvēkiem un svētku dalībnieku ignorēšanu. Gribam aicināt ļaudis un medijus būt samērīgiem kritikā un balstīties uz precīziem faktiem! Dziesmu svētki tūlīt sāksies, un ikviens Latvijas iedzīvotājs ir gaidīts tajos piedalīties — kā dalībnieks, klausītājs vai skatītājs Mežaparkā, Daugavas stadionā, Doma laukumā, pie Brīvības pieminekļa vai jebkur citur.