“Apkopojot šā gada 3. ceturkšņos paveikto, var secināt, ka darba apjoms ir krietni palielinājies,” vērtē biroja pārstāve. Tāpat birojam esot dažādas iestrādes, kuras pārvērtīsies kriminālprocesos tikai nākamgad. Viņa uzskata, ka nav korekti spriest par biroja darbu tikai pēc ierosināto lietu skaita. Uz jautājumu, vai sabiedrības bažas, ka birojs tērē laiku un spēkus nevajadzīgos savstarpējos ķīviņos un neveic savus pienākumus, ir pamatotas, portāls Diena.lv atbildi pēc būtības nesaņēma. 2009. gadā KNAB ierosināja 27 kriminālprocesus un 16 nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Pērn septembrī ierosināti 4 kriminālprocesi, oktobrī divi un novembrī neviens. Savukārt šogad līdz 1. decembrim birojs ierosināja 30 kriminālprocesus un prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtīti 15. Septembrī birojs ierosināja 4 kriminālprocesus, oktorbī vienu un novembrī divus, liecina biroja dati.Laikā no 2004. līdz 2009.gadam iedzīvotāji visvairāk mēģinājuši piekukuļot policistus, muitniekus, Ceļu satiksmes drošības direkcijas amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbiniekus, secināts sabiedriskās politikas centra "Providus" veiktajā pētījumā "Korupcijas °C", apkopojot statistiku par koruptīvo noziedzīgo nodarījumu iztiesāšanu, ziņo LETA. Pētījumā secināts, ka piecos gados tieši valsts policijas amatpersonas ir visvairāk tiesātas par koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tas gan neliecina, ka policisti ir viskorumpētākie, jo viņu skaits attiecībā pret citu iestāžu amatpersonu skaitu ir salīdzinoši daudz lielāks.Pagājušajā gadā kopumā ir tiesātas 60 valsts amatpersonas, kas salīdzinājumā ar 2005.gadu ir par 85 personām mazāk. "Providus" pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka dati ir satraucoši, jo redzams liels lietu skaita samazinājums. Arī attaisnoto personu skaits pagājušajā gadā bijis gana augsts - aptuveni 18%.2009.gadā vērojams būtisks lietu skaita samazinājums par robežsargu un muitas darbinieku izdarītiem koruptīviem noziegumiem, bet tas daļēji esot jāsaista ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai.Analizējot datus, vērojams vispārējs kritums korupcijas apkarošanas ziņā. V. Kalniņš atzīmēja, ka KNAB izmeklēto lietu īpatsvars, kas nonākušas līdz tiesai, nav pārlieku liels. Tā, piemēram, 2008. un 2009.gadā birojs prokuratūrai nosūtījis pa 16 lietām katru gadu.Iespējams, KNAB iekšējie resursi ir nepamatoti sadalīti, uzskata pētnieks. Viņaprāt, dažādajām komisijām vajadzētu pārbaudīt, vai pietiekami daudz resursu KNAB velta tieši korupcijas apkarošanas darbam. Runājot par pašreizējām problēmām KNAB iekšienē, Kalniņš atzīst, ka biroja spējas un kapacitāte korupcijas apkarošanas jomā ir mazinājusies un iedzīvotājiem zūd motivācija ziņot par kādiem pārkāpumiem.Pats KNAB kā pērn būtiskākos nosauc kriminālprocesu par personu fiktīvu iekārtošanu darbā Valsts darba inspekcijā, par prettiesisku rīcību ar valsts naudu divās Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās un korupciju publiskajos iepirkumos bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam.Savukārt šogad par nozīmīgiem sasniegumiem birojs uzskata uzsākto kriminālprocesu par kāda prokurora un trīs citu personu iesaistīšanos kukuļošanā un kriminālprocesu par Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes amatpersonu kukuļa pieprasīšanu un par privātpersonas starpniecību kukuļošanā.
KNAB: Iekšējās nesaskaņas korupcijas apkarošanai netraucē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nepiekrīt, ka iekšējie ķīviņi traucē apkarot korupciju, norādot uz ierosināto lietu skaitu. Savukārt sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījums liecina, ka valsts amatpersonas šogad par korupciju tiesā krietni mazāk nekā 2005. gadā.KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga skaidro, ka šobrīd birojā atrodas “vairākas apjomīgas un sarežģītas lietas”, kuru izmeklēšana prasīs laiku un resursus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.