Par to, vai ārsts, kurš pieprasīja papildus samaksu no pacientes vīra, var turpināt darbu slimnīcā, pirmkārt, ir jāreaģē darba devējam, taču KNAB šādos gadījumos var reaģēt, piemērojot drošības līdzekli, kas noteiktos gadījumos ir arī aizliegums ieņemt amatu, izriet no A.Vitenburga teiktā. Par konkrēto gadījumu spriest esot pāragri, jo KNAB pašlaik pārbauda raidījumā izskanējušās ziņas. Šo gadījumu varētu kvalificēt pēc Krimināllikuma 326.2 panta, kas saistīts ar prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
Uz jautājumu, kā cilvēkiem būtu jārīkojas, ja no viņiem pieprasīta papildus samaksa, A.Vitenburgs skaidro - ja tas noticis privātajā sektorā, tad labāk vērsties Ekonomikas policijā, ja kādā valsts vai pašvaldību iestādē - tad cilvēkiem jāvēršas KNAB. Vēršanās pie medijiem kā šajā gadījumā apgrūtinot izmeklēšanu.
Jau vēstīts, ka pie LNT vērsās Kārlis, kura sieva Jelgavas slimnīcā ārstēja kājas lūzumu. Kad pienācis laiks doties mājup, ārstējošais ārsts Vladimirs Kravecs pasaucis sirmo kungu maliņā un teicis, ka papildus vēl jāsamaksā 50 latu viņam. Oficiāli slimnīcas kasē par ārstēšanos bijis jāmaksā 125 latu. Slimnīcas izsniegtajā rēķinā ārsta prasītie 50 lati nekur neesot parādījušies.
Jau pēc tam, kad LNT ar slēpto kameru fiksēja naudas pieņemšanu, ārsts žurnālistam notikušo bija komentējis, sakot, ka naudu prasījis par terapiju, kas būs nepieciešama pacientei. "Es jau domāju par nākamo ārstēšanu," teicis ārsts.
Veselības ministrija (VM) aicinās Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) izvērtēt šo gadījumu un lemt, vai naudas ņemšanā pieķertajam ārstam vajadzētu turpināt darbu, ziņo portāls zz.lv. Ārstu biedrība pagaidām ir atturīga un norāda, ka par atstādināšanu vai licences atņemšanu pirms tiesībsargājošo institūciju slēdziena nevarot būt runas. Biedrības Ētikas komisijas vadītājs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas medicīnas direktors Ivars Ūpis arī norādīja, ka tai nav tiesību lemt par ārsta darba apturēšanu un "par to licences nost neņem".
Asāku reakciju no uzraugošo institūciju un slimnīcas vadības puses gaida sabiedrība par atklātību "Delna". "Gadījumu, kad cilvēks informē par kukuļošanu, ir ļoti maz un šis ir viens pozitīvs piemērs. Līdz izmeklēšanas beigām ārsts būtu atstādināms no darba un arī Veselības ministrijai būtu jāiejaucas, lai iedrošinātu arī citus pacientus neklusēt. Pretējā gadījumā sabiedrība var uztvert, ka naudas prasīšana ir pieļaujama," uzskata "Delnas" projektu vadītāja Līga Stafecka.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)