KNAB vēlas, lai tiktu atcelta premjera pārraudzība pār biroju

gada februārī. Tā paredz, ka katrai tās dalībvalstij ir jāpiešķir nepieciešamā neatkarība pretkorupcijas iestādei, lai tā spētu pildīt savus pienākumus rezultatīvi un brīvi no nepienācīgas ietekmēšanas. Tā kā biroja darbības specifika ir tieši saistīta ar valsts amatpersonu darbību un politisko partiju finansēšanas kontroli, patlaban likumā birojam noteiktā padotība Ministru kabinetam rada savstarpējo KNAB un tā darbību pārraugošo valsts amatpersonu interešu potenciālo sadursmi, kas var radīt iemeslus institūcijas neatkarības apšaubīšanai, uzskata KNAB. Autonomas valsts iestādes statusu birojam nepieciešams paredzēt, lai tas pilnīgi neatkarīgi pildītu savas likumā noteiktās funkcijas. Biroja kriminālprocesuālo un operatīvo darbību likumības uzraudzību joprojām veiks Ģenerālprokuratūra un tā izdotos administratīvos aktus tāpat varēs pārsūdzēt tiesā. Birojs, tāpat arī kā līdz šim noteikts, reizi pusgadā valdībai un Saeimai ziņos par darba rezultātiem un budžeta izpildi. Likumprojekts paredz, ka KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja konstatēts, ka viņš neatbilst likumā minētajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai arī pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Šo iemeslu izvērtēšanai, Ministru prezidents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Likumprojekts paredz stiprināt biroja padomes lomu, kurai vairākos jautājumos būs lēmējinstitūcijas tiesības, tādējādi nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un nepieļaujot biroja vadības koncentrāciju tikai priekšnieka rokās. Paredzēts, ka šīs padomes sastāvā darbosies biroja priekšnieks, viņa vietnieki un četri centrālā aparāta nodaļu vadītāji. Pašreiz likums nosaka, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un pārraudzība nozīmē Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Līdz ar to, Ministru prezidentam kā augstākai iestādei ir iespējas ietekmēt KNAB darbību, kas var radīt KNAB neatkarības apdraudējumu.