“Desmit gados, kopš darbojos valsts pārvaldē, pārliecinājos, ka neviena iestāde nevēlas reformēties. Pašreiz reformas notiek ar lineāru griezienu. Viens veids ir iestāžu apvienošana, kas, manuprāt, ir neargumentēta un ar minimālu efektivitāti. Par labu apvienošanai varu bilst – ja no divām iestādēm izveido vienu, samazinās atbalsta struktūrvienība. Citādi neredzu, ar ko lepoties, ka aģentūru skaits ir samazināts uz pusi. Arī Valsts kontrole atsevišķos gadījumos apliecinājusi, ka no tā nav jēgas."
M. Knoks arī uzskata: “Jebkuram vadītājam jāspēj kritiski vērtēt iestādes darbu. Lai to panāktu, ir jābūt nopietnām sankcijām pret neefektīvu valsts pārvaldi. Tagad vadītājam nekas nedraud. Pārvaldes reformas jārealizē Valsts kancelejai stingrā Ministru prezidenta uzraudzībā. Reformēt – tas nav patīkami, taču valsts pārvaldes ierēdņi neizvēlas savus pienākumus. Diemžēl premjeram neatliek laika un Valsts kanceleja izvēlas vieglāko – nedarīt neko."
Plašāk lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!
Knoks: Valsts kanceleja nedara neko, lai notiktu valsts pārvaldes reforma
"Reformas nosaka katra ministrija, un Valsts kanceleja tās virza, taču reāli kanceleja tikai noskatās, tai raksturīga nogaidoša bezdarbība,” tā komentējot nepieciešamās reformas valsts pārvaldē, saka eksperts valsts pārvaldes jautājumos Māris Knoks, otrdien raksta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.