Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Ko apņēmusies Kariņa valdība? Deklarācijas pilns teksts

Publicējam pilnu topošās valdības deklarācijas tekstu, kuru šorīt parakstīja koalīcijas frakciju pārstāvji.

Ievads

Partiju apvienība Jaunā Vienotība, politiskā partija KPV LV, Jaunā konservatīvā partija, partiju apvienība Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir vienojušās kopīgi strādāt valdībā, kuras mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būs eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums, nevienlīdzības samazināšana un tautas ataudze. Valdības darba prioritātes – finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā. Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam.
 

I Nākotnes tautsaimniecība

Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvēkkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apjomu un valsts konkurētspēju pasaules tirgū. Ilgtermiņā veidosim Latviju kā talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Stiprināsim Latvijas konkurētspēju transporta nozarē, veidojot Rīgu kā vienu no Ziemeļeiropas centriem, un turpināsim Rail Baltica projektu. Veicināsim videi draudzīgu politiku un samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas. Palielināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstināsim energoefektivitāti, lai samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem. Veidosim saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, lai sekmētu visu šo mērķu sasniegšanu. Par prioritāti izvirzām finanšu sektora sakārtošanu un starptautiskās reputācijas atgūšanu kā pamatu turpmākajai nozares attīstībai, kas ir neatņemama globāli integrētas tautsaimniecības izaugsmes sastāvdaļa.
 

Fiskālā un budžeta politika

1. Īstenosim atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. 2. Sagatavosim likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3. Turpināsim veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. 4. Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.
 

Nodokļu politika

5. Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. 6. Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. 7. Nodrošināsim taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā. 8. Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. 9. Izvērtēsim uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. 10. Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. 11. Atvieglosim mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. 12. Turpināsim īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. 13. Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u. tml.). 14. Uzstāsim uz plašāku reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. 15. Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.
 

Finanšu tirgus politika

16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 17. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu.
 

ES budžeta un vienotā tirgus politika

18. Turpināsim iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kurā ir vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. 19. Iestāsimies par pietiekamu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm. 20. Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t. s. "cīņu pret sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. 21. Iestāsimies par Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar "naudas atmazgāšanu" stingri uzstāsim uz vienotu regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas paspārnē. 22. Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. 23. Stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, iestāsimies par kopīgu ietvaru un pasākumiem, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju par komersantu PVN saistībām.
 

Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga investīciju piesaiste

24. Nodrošināsim efektīvu 2014.–2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju stiprināšanai. 25. Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.–2027. gada periodam un aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši Latvijas interesēm. 26. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas efektīvu pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un laikus novēršot to pārkaršanas riskus. 27. Nodrošināsim finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma pieejamību ar valsts akciju sabiedrības ALTUM starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. 28. Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.
 

Labākā biznesa vide Baltijas valstīs

29. Panāksim, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību. 30. Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. 31. Panāksim, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darbaspēka izmaksas (darbnespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgas Baltijas valstīs. 32. Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. 33. Panāksim, ka iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim patērētāju intereses. 34. Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. 35. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. 36. Panāksim, ka infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā Baltijas valstīs. 37. Nodrošināsim ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, izveidojot vienotu ārējo investīciju portfeli, lai sekmētu un būtiski kāpinātu investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. 38. Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un samazinot korupcijas riskus. 39. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti.
 

Produktivitātes kāpināšana

40. Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. 41. Panāksim, ka nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. 42. Panāksim, ka publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. 43. Panāksim, ka Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentu skaits. 44. Atbalstīsim jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktus Eiropas Savienības vai globālā līmenī.
 

Eksporta atbalsts

45. Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. 46. Konsekventi samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam. 47. Stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā arī digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 48. Panāksim, ka finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs, sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības ķēdēs.
 

Mājokļu politika un būvniecība

49. Ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību. 50. Pilnveidosim un attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām. 51. Ieviesīsim valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai veicinātu jaunu īres dzīvokļu būvniecību attīstības centros. 52. Nodrošināsim mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. 53. Veicināsim efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās Baltijas valstīs. 54. Ieviesīsim digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos. 55. Noteiksim skaidru būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu.
 

Zinātne un pētniecība

56. Nodrošināsim Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. 57. Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. 58. Īstenojot viedās specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. 59. Nodrošināsim pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai. 60. Lai paaugstinātu augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā.
 

Vide un dabas kapitāls

61. Stiprināsim Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomā. 62. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. 63. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku lietojumu. 64. Samazināsim gaisa piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības saglabāšanu.

65. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.
 

Lauksaimniecības politika

66. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot Latvijas NVO sektora rīcībspēju. 67. Izstrādāsim priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenosim izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamu zemju apjoma samazināšanu. Sakārtosim servitūta ceļu un meliorācijas sistēmu aizsargjoslu regulējumu. 68. Nodrošināsim lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku, palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. 69. Veicināsim konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību – īstenosim pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu (tai skaitā importu aizstājošu) ražošanu un patēriņu ne tikai vietējos un reģionālajos, bet arī starptautiskajos tirgos. 70. Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. 71. Īstenosim iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidosim normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu īstenošanu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. 72. Veiksim pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. 73. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmēsim SEG emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā, nesamazinot ražošanas apjomus. 74. Nodrošināsim bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apjomu, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. 75. Pilnveidosim normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināsim otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību apvienošanos. 76. Sadarbībā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim ar mežsaimniecības jomu saistīto normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos. 77. Pilnveidosim normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu daudzveidīgai lauksaimniecībai (tai skaitā augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra, kā arī izvērtēsim iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu dažādību. 78. Atbalstīsim līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi tautsaimniecībā visas valsts mērogā. 79. Atbalstīsim Eiropas Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai. 80. Izstrādāsim jaunu un pilnveidosim esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem. 81. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.
 

Gudra transporta politika

82. Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. 83. Izvērtēsim valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" biznesa modeli un investīciju programmu, ja nepieciešams, veicot tās restrukturizāciju, samazinot izmaksas un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, kā arī veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju. 84. Izvērtēsim dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā Rīgas–Daugavpils virzienā. Veiksim pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām. 85. Īstenosim Rail Baltica projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā ar Rail Baltica īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma intensitāti. Atbalstīsim Rail Baltica kopuzņēmuma "RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko Rail Baltica publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu. 86. Atbalstīsim Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. 87. Veiksim sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Atbalstīsim ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu, lai samazinātu dotāciju kopapjomu un iegūtu ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri. 88. Turpināsim sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turpināsim ieviest autobusa maršrutus "pēc pieprasījuma". Veicināsim viedas iespējas norēķiniem sabiedriskajā transportā. 89. Turpināsim mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei. Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. 90. Izvērtēsim valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai. 91. Aizstāvēsim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 92. Turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim Air Baltic biznesa plāna Destination 2025 sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju. 93. Atbalstīsim ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta ieviešanā. Veicināsim iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu. 94. Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs.
 

II Latvijas cilvēki

Mūsu kopīgais mērķis ir veselīga, labi izglītota, nodrošināta un saliedēta sabiedrība. Stipra nacionālā identitāte un piederības sajūta valstij, latviešu valoda un kultūra ir garants Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai un drošībai. Sabiedrības ilgtspējas pamatā ir ģimene. Mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un lai dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās, bet remigrācija palielinās. Mērķtiecīgi virzīsimies uz nevienlīdzības samazināšanu. Sabiedrība solidāri rūpējas par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Izglītības sistēma radīs apstākļus, lai ikkatrs var sasniegt savu potenciālu. Ieguldījumi kultūrā stiprinās Latviju kā kultūras lielvalsti un sekmēs tās atpazīstamību un reputāciju. Panāksim tiesības visiem laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, vienlaikus nodrošinot, ka visi taisnīgi piedalās veselības aprūpes sistēmas finansēšanā. Lai būtu labi apstākļi dzīvošanai, rūpēsimies par kvalitatīvu un piemērotu mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām.
 

Demogrāfija

95. Veidosim Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību, tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. 96. Sekmēsim ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju – jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei. 97. Nodrošināsim, lai jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes situācijās. 98. Īstenojot atbilstošu politiku, nodrošināsim pienācīgu dzīves kvalitātes līmeni mazāk aizsargātām grupām – kuplām ģimenēm un viena vecāka ģimenēm. 99. Sekmēsim kuplu ģimeņu veidošanos. Turpināsim Trešā bērna politiku, paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu. 100. Atbalstīsim ģimenes, īstenojot mērķtiecīgus valsts atbalsta pasākumus, kā arī sniedzot daudzpusīgus ģimeņu ikdienu atvieglojošus pašvaldību pakalpojumus. Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no aprūpējamo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bērniem ģimenē. 101. Nodrošināsim platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai sacensībai par iespējami labāko atbalstu ģimenēm. 102. Veicināsim ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. 103. Mazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto pensiju. 104. Godināsim sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību. 105. Nodrošināsim atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem. 106. Palīdzēsim atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot īstenot remigrācijas programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvīgu programmu. 107. Veselīgas tautas ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozaru sadarbības instrumentu bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai (skat. sadaļu "Veselības aprūpe"). 108. Izstrādāsim un uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju, iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu.
 

Labklājība

109. Sekmēsim tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi. Atbalstīsim aktīvo novecošanos. Sniegsim visu veidu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi, mazinot bērna risku nonākt aprūpes iestādē vai krīzes centrā. Ārpusģimenes aprūpē turpināsim palielināt visu veidu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. 110. Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību, pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. 111. Pakāpeniski pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū. 112. Turpināsim atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām. Pārskatīsim un uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū. Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu, kā arī izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību. Turpināsim tiekties uz jauno pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, aprobējot un ieviešot individuālo budžeta modeli, kas balstīsies uz bērna individuālajām vajadzībām. 113. Sadarbojoties Veselības un Labklājības ministrijām, nodrošināsim, ka cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām saslimšanām, arodslimību risku, negaidītiem veselības traucējumiem, prognozējamu invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi, kā arī tiek sniegti saskaņoti starpnozaru pakalpojumi. 114. Sadarbībā ar pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un pakalpojumiem. 115. Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanu ģimeniskai videi. 116. Budžeta procesā vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju situāciju – bērna šķiršanu no ģimenes –, tai skaitā stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības riska mazināšanai. 117. Pilnveidosim bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei.
 

Izglītība

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. 121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. 123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā. 125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai. 127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu. 129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos. 132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu. 133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo" ekonomiku. 134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.
 

Veselības aprūpe

Pieejamība 135. Izveidosim ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu. 136. Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. 137. Noteiksim pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām. 138. Noteiksim pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. 139. Nodrošināsim brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, izveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību un samazinātu to cenas. Izvērtēsim lietderību nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām.

Pārvaldība un kvalitāte 140. Stiprināsim ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā. 141. Lai sekmētu kvalitātes paaugstināšanu un pakalpojumu pieejamību, izvērtēsim iespēju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji finansētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. 142. Pilnveidosim valsts un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. 143. Medicīnas tehnoloģiju izvēlē stingri vadīsimies pēc zinātniski pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām. 144. Ieviesīsim efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām. 145. Nodrošināsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu.

Atbalsts mērķa grupām 146. Palielināsim sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas un profilakses programmām. Veselības veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedības ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrības grupu uzvedības modeļiem atbilstošas programmas. 147. Ieviesīsim personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam. 148. Īstenosim atkarību kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību, īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā, nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības samazināšanos. 149. Pakāpeniski palielināsim zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamību bērniem attālos reģionos. 150. Turpināsim pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās. Uzsāksim aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā.
 

Kultūra un nacionālā identitāte

151. Turpināsim paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes atbalstam. 152. Attīstīsim kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. 153. Stiprināsim Valsts kultūrkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā finansējumu. 154. Nostiprināsim nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanu. 155. Nodrošināsim Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu pēctecību. 156. Turpināsim ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku. Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. 157. Laikus gatavosimies Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām. 158. Veidosim labvēlīgus apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un eksportam. 159. Nostiprināsim un attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās jomās. 160. Nodrošināsim secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un stiprināsim patriotismu visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības posmā. 161. Sekmēsim un pakāpeniski ieviesīsim latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reģionā. 162. Stiprināsim novadmācību vispārējās izglītības iestādēs. 163. Turpināsim konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā. 164. Paplašināsim valsts atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības politikai. 165. Īstenosim Diasporas likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm.
 

Mediji un informācijas telpa

166. Stiprināsim nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus. 167. Nodrošināsim Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus. Izveidosim vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu. 168. Uzlabosim Latvijas sabiedrisko mediju "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" virszemes apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbūvi signāla pastiprināšanai. 169. Panāksim nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Izstrādājot grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, radikāli samazināsim nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā. 170. Attīstīsim valsts stratēģiskās komunikācijas programmu.
 

Sports

171. Pārskatīsim sporta nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. 172. Pilnveidosim sporta pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā, lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā sporta un augstu sniegumu sporta attīstību. 173. Veicināsim veselīgu dzīvesveidu un stiprināsim tautas sporta attīstību, sākot ar sporta nodarbībām skolā.
 

III Valsts drošība un ārlietas

Mēs nostiprināsim Latvijā tiesiskumu, modernizējot tiesu varu. Stiprināsim iekšējo drošību un turpināsim stabili uzņemto kursu kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Valsts aizsardzības sistēmas virsmērķis ir nodrošināt valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jāveicina sabiedrības noturība pret ārēju ietekmi un piederība Latvijai un nacionālajām vērtībām. Ar aktīvu ārpolitiku rūpēsimies par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Saglabāsim nemainīgu nostāju par migrācijas politiku kā nacionālās kompetences jautājumu. Attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārmitināšanu no trešajām valstīm atbalstīsim tikai tādu pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt.
 

Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara

174. Sekmēsim sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu. 175. Nostiprināsim cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālām vērtībām. 176. Veicināsim personu tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. 177. Attīstīsim modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu. 178. Stiprināsim tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu. 179. Nodrošināsim stingrākus tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesus. Stiprināsim advokatūras atbildību un ētiku. Turpināsim stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu īstenošanu. 180. Nostiprināsim tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti, atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. 181. Nodrošināsim tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās ētikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām. 182. Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. 183. Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora informācijas atklātību. 184. Ieviesīsim vienotu augstākās izglītības standartu tiesībaizsardzības institūcijās strādājošām amatpersonām, papildus pilnveidojot vienotu apmācības sistēmu jau strādājošiem izmeklētājiem, operatīviem darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādējādi nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un zināšanu attīstīšanu. 185. Samazināsim politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim. 186. Attīstīsim Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus. 187. Attīstīsim ieslodzījuma vietu infrastruktūru un īstenosim Liepājas cietuma būvniecību. 188. Izvērtēsim tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbības finansējuma modeļus. 189. Nostiprināsim oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. 190. Turpināsim ar PSRS Valsts drošības komiteju saistīto dokumentu izpēti.
 

Iekšējā drošība

191. Attīstīsim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem. 192. Izvērtēsim iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju inovācijām. 193. Uzlabosim pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. 194. Stiprināsim un attīstīsim Iekšējās drošības biroju, lai efektīvāk atklātu, novērstu un izmeklētu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus un tādējādi vairotu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 195. Uzlabosim valsts tiesu ekspertu darbības efektivitāti, paredzot papildu finansējumu ekspertu apmācību programmu izstrādei, kā arī materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. 196. Uzlabosim civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklēsim risinājumus un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Turpināsim stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, uzlabojot to finansiālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. 197. Turpināsim Austrumu robežjoslas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot infrastruktūras izveidi un modernizēšanu. 198. Izveidosim Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. 199. Nepieciešamajā apjomā finansēsim "Moneyval" ziņojumā ietverto prasību izpildi, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. "Moneyval" ziņojumā ietverto prasību izpilde un finansējuma nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība atbilstoši deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma noteikumiem. 200. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci apsardzes nozarē, pilnveidosim tās normatīvo regulējumu.
 

Valsts aizsardzība

201. Nodrošināsim aizsardzības budžetu vismaz 2 % apmērā no IKP, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem. 202. Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību. 203. Turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. 204. Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā – spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā. 205. Veiksim investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar citiem spēku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas gatavību. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm. 206. Ieguldīsim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās. 207. Sekmēsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināsim piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīsim nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību. 208. Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, veicināsim atalgojuma celšanu.
 

Ārpolitika

209. Iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināsim Latvijas aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāsim stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko orientāciju. 210. Veidosim Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību un veicināsim ciešāku sadarbību atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības interesēm. 211. Veicināsim vienotu Eiropas Savienības ārējo un drošības politiku, kas balstīta Eiropas Savienības līgumos un stiprina Eiropas Savienību kopumā. 212. Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam atbalstīsim finansējuma piešķiršanu jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā: 1) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu; 2) kopējās lauksaimniecības politikas jomā – finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī taisnīgu tiešmaksājumu politiku; 3) finansējumu zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. 213. Attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm, kuras atbilstoši Lisabonas līguma 49. pantam vēlas pievienoties Eiropas Savienībai (Ukraina, Gruzija un Moldova), paudīsim viedokli par nepieciešamību skaidri definēt Eiropas Savienības nostāju. 214. Stiprināsim transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā. 215. Stiprināsim NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādējādi nostiprinot alianses lomu Eiropā. 216. Aktīvi atbalstīsim mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. 217. Stiprināsim Latvijas piederību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam. Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt Eiropas Savienības sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs politiskais redzējums. Veicināsim aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tai skaitā lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā. 218. Stiprināsim reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā un citur pasaulē. 219. Stiprinot Latvijas drošību un labklājību un veicinot tai un Eiropas Savienībai ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību, spēcināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu. 220. Uzturēsim sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus. 221. Aizstāvēsim Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības Brexit kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās.

222. Uzlabosim Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā.
 

IV Moderna pārvaldība

Mēs veiksim pašvaldību reformu. Tas ir priekšnoteikums reģionālajai attīstībai gan valsts teritorijas nevienmērīgās ekonomiskās izaugsmes, gan demogrāfiskās situācijas radīto izaicinājumu dēļ. Reformēsim valsts pārvaldi, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus. Sekmēsim pilsoniskā dialoga attīstību. Tieksimies pēc augstas kvalitātes e-pārvaldes un veicināsim mūsdienīgu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu valsts pārvaldē.

Vietējo pašvaldību pārvalde

223. Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. 224. Pierīgas pašvaldību turpmākās attīstības plānu modelēsim un risinājumus meklēsim atsevišķi, ņemot vērā Rīgas aglomerācijas attīstības tendences. 225. Izvērtēsim otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un, saņemot pozitīvu vērtējumu, īstenosim izmēģinājumprojektu (pilotprojektu). 226. Īstenosim vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. 227. Ar valsts finansējuma atbalstu ieviesīsim izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) - "līdzdalības budžets", ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm. . 228. Izstrādāsim jaunu Vietējo pašvaldību likumu. 229. Paaugstināsim pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbību metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai. 230. Paplašināsim pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valsts līmenī, vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās, tai skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.
 

Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība

231. Izvērtēsim Latvijas teritorijas iedalījumu iespējamo maiņu statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā, lai radītu priekšnoteikumus vienmērīgākai Latvijas reģionu attīstībai. 232. Četru gadu laikā panāksim tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošanu, īstenojot valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reformu. 233. Stimulēsim valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzīvotām vietām ārpus Rīgas aglomerācijas. 234. Sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, veidosim demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums. 235. Turpināsim Latgales rīcības programmas īstenošanu un atbalstīsim Latgales speciālās ekonomiskās zonas attīstību.
 

Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība

236. Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā Baltijas valstīs. 237. Stiprināsim "Konsultē vispirms" principa ievērošanu. 238. Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku. 239. Nodrošināsim virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam. 240. Visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā uzlabosim publisko pakalpojumu pieejamību Eiropas Savienības pierobežā. 241. Izvērtēsim iespēju noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumus. 242. Noteiksim liegumu augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus.

IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi

243. Popularizēsim esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo lietojumu. 244. Digitalizēsim un modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. 245. Ieviesīsim datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus. 246. Turpināsim attīstīt vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē, gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. 247. Veidosim programmu, lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu.

Top komentāri

TY
T
Un ne vārda Deklarācijā par sociālā dialoga stiprināšanu, par mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu, par sociālās drošības palielināšanu, par tautas dzīvā spēka palielināšanu, par agresīvo latviijcu -bijušo čekistu un cekistu repatriāciju....Tas ir-par pašu galveno ne vārda....
Iesaku
I
Deklarācijas 6. punktu ierāmēt un piekār pie ieejas Saeimā. Protams, ja jaunā valdība patiešām vēlas mazināt plaisu starp nabagiem un bagātniekiem, uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, atgriezt Latvijā tautiešus, utt
bij.deputāts
b
Kāda nozīmē-kas ierakstīts Deklarācija, ja tai nav juridiska spēka, un tā neuzliek valdībai nekādus pienākumus? Tukša lieta, tāpat kā šis raksts....Deklarācija ir tikai paziņojums vai citiem vārdiem-domas, kas būtu jādara...Ja to nedara, nav nekādu tiesisku seku. Tas ir tukšs papīrs. To pat Saeimā, balsojot par Valdību, Saeima neapstiprina un neapspriež.... Deklarācija domāta vēlētājiem un tautai-tas arī viss.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas