Turcija atrodas ceļā uz ES jau gandrīz 40 gadus, vislaik sarunas tikušas atliktas, minēti dažādi iemesli. Katru reizi, kad virzībā parādījusies jauna dinamika, uzradušies jauni klupšanas akmeņi. Pašreizējā situācija labi atspoguļo abu pušu negatīvo dinamiku virzībai uz priekšu.Raugoties nākotnē, jādala nosacīti divās daļās. Viens ir nosacījumu izpildīšana, iestāšanās sarunu tehniskās detaļas. Otra lieta un lielāka problēma ir Turcijas un ES tālākās politiskās attiecības, kur ir tik daudz neskaidrību. Tā ir izšķiršanās abām pusēm. Vai ES vajag Turciju – modernu valsti uz robežas ar enerģijas resursu, konfliktu un terorisma apkarošanas ziņā svarīgu reģionu? Tas ir jautājuma par jaunas stabilitātes zonas izveidošanu. Otrs ceļš ir atstāt Turciju ārpusē, draudzībai ar Krieviju un Irānu. Vai tāpēc Eiropa kļūs drošāka?
Ko nozīmē Eiropas Savienības ārlietu ministru lēmums daļēji iesaldēt iestāšanās sarunas ar Turciju?
Žaneta Ozoliņa, politoloģe: Problēma slēpjas apstāklī, ka ne Turcija, ne Eiropas Savienība nav gatavas uz rezultātu orientētai darbībai. ES patlaban piedzīvo krīzi vairākās politikās un lēmumu pieņemšanas procedūrā. ES iedzīvotāji nav gatavi jaunai paplašināšanai, un tas uzliek arī zināmus rāmjus politiķiem diskusijās par tālāku ES paplašināšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.