Ko tas nozīmē — būt vecam?

Vecs tad,kad tev 55 gadi un neviens tevi nenem darbaa....Nav naudas,nav medikamentu un tu nevarri atlauties slimot,jaagul un jaagaida kaulainaa naave,jo Latvijaa veci cilveeki nav cienaa. Valdiiba muus padara par neveertiigiem.....................

Paldies par rakstu.

paldies par šo rakstu, tā ir vērtība.

Nu, Neprofesionali, raksti nebija versti pret Menegeti, bet gan noradits fons, kaa sis cilvēks strādā un cik daudz mēs par viņu zinām. Raksts nevarēja būt pret Menegeti, jo neatradās neviena, izņemot pašus Menegeti piekrtējus, kas būtu viņa darbus lasījis. Man jau šķiet, ka, pirms ieviest kādu mācību akadēmiskā gultnē, ir jāizdiskutē un jāsaprot, kas tas ir. Toties atklājās ļoti daudz melu, ar kādiem Menegeti un viņa līdzgaitnieki šo mācību popularizē. Protams, var jau atkārtot veco, ka visas jaunās mācības saskaras ar vecās akadēmiskaš vides pretestību utt., bet nevar, atsaucoties uz šo argumentu, arī šturmēt cauri visu, kas ienāk prātā. A kādēļ neviens nepiemin, ka Menegeti uzskata, ka mūs vada citplanētieši? Par šo rakstu, paldies, ļoti interesants. Man visu laiku, paralēli lasot šo pētījumu, neizgāja no prāta Markesa darbi. Sākot ar Skumjajam maukam, Milestiba holeras laika utt - tas viss ir tikai un vienigi par so temu - par vecumu, par emocionālo pasauli un ķermenisko baudu, kas nebeidz pastāvēt arī pēc 70, 80 utt gadiem. Toties to, ka mums šī tēma ir tabu, apliecina kaut vai atsauksmes par raksta par Artamanes pedejo gadu. Piemēram, sašutums par izgulējumiem un atmirušu audu spēcīgo smaku. Kādēļ par to ir jānoklusē, kādēļ to pieminēšana skaitās kaut kas nepieklājīgs un neētisks? Manuprāt, neiztur kritiku arguments, ka nevar TA rakstīt par cienījamo mākslinieci, par kuru aktieru vidē klīst visādi pabaisi stāti, bet publiski - tas nav pieklājīgi. Manuprāt, daudz vairāk tiem, kuriem liekas, ka TA nevar rakstīt par cienijamu makslinieci, ir bail, ka pašiem vecumā var būt izgulējumi un no rīta smirdēs elpa, bet to tik ļoti negribas atzīt pat pašiem sev. Atzīšos godīgi, man arī ir bail no vecuma. Bet, nevis no proces kā tāda, bet tieši sabiedrības attieksmes, kas vecus cilvēkus jau priekšlaikus izmet mēslainē:)

Sadu rakstu del ir verts abonet "Dienu''.Nopietnam komentaram diemzel trukst telpas.( Humora pec: Kapec tomer visos laikos un visas valstis studentes biezi vien iemilas vecos profesoros un dazreiz pat dzemde viniem bernus,bet kaut kas tads nenotiek starp studentiem un attieciga vecuma profesorem?...- - - ) Nak prata divi preteji viedokli par vecumu. 1.''Jo cilveks ir vecaks,jo vins ir dizenaks. Baudas,ko nebija iespejams pat izteloties 15 - 20 gadu vecuma,klust pieejamas sesdesmit- gadniekam.''( A.Menegeti) 2.''Pat daudziem psihologiem padzivojis klients skiet vinu pasu nakotnes regs,un bailes ir tik stipras,ka dzili zemapzina iesledzas arhaisks aizsargmeha- nisms - iznicinat apdraudejumu.'' Si doma pieder musdienu ieverojamajai krievu psihologei Irinai Malkinai - Pihai,kas uzskata,ka vecums sakas jau 55 - 60 gados. Vecumvecais laimigais Gudrinieks no I.Bunina humoristiska stasta ''Jauniba un ve- cums saka: ''Tadu ka es nav daudz.'' Gudribu vai sintezi,par ko sapnoja K.G.Jungs,E.Eriksons un daudzi citi psihologi vecuma gust arvien mazak cilveku.Un ne tikai tapec,ka tada sodien ir dzive.Ka liecina ''Dienas'' tris pret A.Menegeti verstie raksti,macities un macit gudribu nevienam nav lauts.

Paldies Dienai - tādi teksti liedz avīzei nodzeltēt. bet nesapratu, kapēc "tas, ka samazinās ķermeniskās kapacitātes, nenozīmē, ka tās nav pielīdzināmas samazinātai humanitātei"?

paldies Dienai par jēdzīgu rakstu avīzē.