Skaidrs arī tas, ka Saeimas atlaišanu viņš nerosinās. No vienas puses, nav jau it kā daudz ko zaudēt, bet, no otras - Satversme to neļauj, plus Latvija maza valsts, kaut kā jādzīvo ir, rau, pat dzīvokli neievēlēšanas gadījumā valdība nav Valdim un Lilitai sameklējusi. Tātad atliek vecais vingrinājums: paziņot, ka Latvijas politiskajā sistēmā ir nopietnas problēmas.
Ko visi tāpat zina. Un paralēli provēt pildīt nācijas vienotāja un vidutāja funkcijas, atgādinot par svarīgajiem uzdevumiem, kas veicami, domājot par izšķirīgo brīdi valsts attīstībā, nepieciešamību koncentrēties utt. Te gan ir svarīga nianse: šādu tukšvārdību Zatlers varētu atļauties, ja durvju priekšā nebūtu pārvēlēšana.
Proti, Baltā tēva spēlēšana plašākai sabiedrībai, kura tāpat vairs daudz necer uz kaut ko sakarīgu, viņam neko nedod, toties viņš ir atkarīgs no 100 personāžiem Jēkaba ielā. Kuri gan gaida kaut ko konkrētu. Iespējams, konkrētais varētu būt rosinājumi mainīt likumdošanu, kas mainītu deputātu statusu, atvieglojot viņu pieejamību tiesībsargiem. Šāda vēsts lielai daļai tautas kalpu nepatiks un liksies iešana pavadā nosacītajai Vienotības nometnei. Līdz ar to prezidents varētu riskēt un mudināt uz jaunas valdības veidošanu.
Respektīvi, jau pieminētās tēzes par nopietnajām problēmām un uzticības krīzi plus aicinājums vienotības vārdā veidot jaunu koalīciju, iekļaujot tajā Saskaņas centru (SC). Rezultātā īsi pirms balsojuma Zatlers varētu cerēt iegūt SC balsis, kā viņam šobrīd tik ļoti pietrūkst.
Šāds aicinājums radītu problēmas Vienotībai, kas it kā savas balsis Zatleram apsolījusi - SC parādīšanās valdībā varētu būt nepieņemama apvienībā ietilpstošajai Pilsoniskajai savienībai.
Plus šādi viņš riskētu zaudēt Nacionālās apvienības balsis, bet būsim reālisti - visu izšķirs aritmētika un aizkulišu sarunas. Vienīgais jautājums: kas mainās Latvijai, mainoties valdībai?