Koalīcijā apspriež iespēju miljonu atvēlēt "frakciju kvotām", tomēr vienošanos nepanāk

Raidījums atgādināja, ka iepriekš piekoptas tā dēvētās deputātu kvotas, tomēr šāda prakse izpelnījusies kritiku, jo parlamentārieši naudu dalījuši sev pietuvinātiem projektiem.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars raidījumam uzsvēra, ka partija deputātu kvotu principu neatbalsta, tomēr, viņaprāt, Saeimas deputātiem ir jāparedz summa, ko budžetā sadalīt pēc saviem ieskatiem. Kā sacīja politiķis, ir pilnīgi normāli, ka parlaments, kurš pieņem gala lēmumu par budžetu, to var koriģēt, jo pretējā gadījumā tas būtu tikai "balsojamā mašīna". "Līdz ar to zināmam šādam drošības spilvenam, manuprāt, ir jābūt," viņš sacīja.

Kā skaidroja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, tika pieļauta iespēja, ka varētu būt zināma naudas summa, kuru vai nu viena frakcija, vai sadarbojoties divām frakcijām, novirza kopīgām prioritātēm. "Proti tāda nevis deputātu kvota, bet politiskā frakcijas kvota - tā viņu var nosaukt," sacīja politiķe, vienlaikus uzsverot, ka tā bija tikai diskusija un līdz galam lēmums pieņemts netika.

Latvijas Televīzijai zināms, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) budžeta sarunās piedāvājis sadalīšanai Saeimā atstāt vienu miljonu eiro, tādā veidā cerot iegūt partiju atbalstu brīdī, kad budžeta veidošana tuvojusies strupceļam.

Kariņš raidījumam skaidroja, ka budžeta sarunās no frakciju vadītājiem izskanējusi liela neapmierinātība "tādā ziņā, ka katrs neredzēja, ka viņš ir pietiekami daudz to naudu - to deķīti vilcis uz savu pusi". Tad sekojusi diskusija par šo jautājumu, tomēr galu galā budžetā šāda nauda paredzēta nav, viņš teica.

Neoficiāli gan vairāki politiķi norāda, ka vienošanās par kādas summas sadalīšanu Saeimā vēl varētu notikt, vēstīja Panorāma.

Partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens sacīja, ka partijas ir vienojušās nevirzīt nekādus savus priekšlikumus. Vienlaikus viņš pieļāva, ka no kādām partijām priekšlikumi varētu nākt, paužot, ka "Saeimas ēkā notiek visādi pavērsieni".

Attīstībai/Par frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka frakcija nevēlas šādu privilēģiju. "Ja gadījumā tomēr ir pieejams kaut kāds papildu finansējums, par kuru var lemt, kā viņu novirzīt, tad mūsu prioritāte viennozīmīgi ir veselības aprūpes darbinieku algas. Tā bija mūsu atbilde premjeram," sacīja Pavļuts.

Tikmēr Finanšu ministrijā norādīja, ka valdībā budžeta projekts tiks apstiprināts nākamās nedēļas izskaņā. Tad arī būšot zināms, cik daudz naudas valdība atstās neparedzētiem gadījumiem.

Kā ziņoja Panorāma, tieši no šīs budžeta pozīcijas deputāti parasti rosina finansēt savus priekšlikumus.