Koalīcija drīzumā varētu vērtēt rosinājumu par darba ņēmēju tiesībām runāt tikai latviski

Par to šodien žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes pavēstīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norādīja, ka vēl nepieciešams apkopot koalīcijas partneru viedokļus.

Zaļo un zemnieku savienības politiķe, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka politiskais spēks nav detalizēti diskutējis par šo priekšlikumu. Pašreizējais regulējums kopumā jau liedz nepamatotu prasību izvirzīšanu darbiniekiem, sacīja politiķe. Viņa reizē pieļāva, ka nacionālās apvienības rīcībā varētu būt plašāka informācija ar piemēriem par kādām problemātiskām situācijām.

Vienotības priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda, ka jau iepriekš Saeimā ir notikušas diskusijas par darbinieku tiesībām sazināties tikai valsts valodā. Sīkāka diskusija par to būs iespējama, kad attiecīgs likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai, piebilda politiķis.

Kā ziņots, pamatojot izmaiņu nepieciešamību, VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda uzskatu, ka tas, ka darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši. "Ja mūsu piedāvātos grozījumus deputāti atbalstīs, tad katram darbiniekam apkalpojošā sfērā būs neatņemamas tiesības Latvijas iedzīvotājiem atbildēt latviski," norādīja politiķis.

Pēc partijas pārstāvju domām, šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu "arvien biežāk Latvijas darba tirgū vērojamo situāciju", ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas zināšanas. Tas notiekot arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem, uzsver nacionālā apvienība.

Likums paredzēts arī papildināt ar prasību, kas nosaka to, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda.