Politiķi vislielākās diskusijas sagaida par darbaspēka nodokļu izmaiņām.
Likums paredz, ka deputāti, norādot avotu, no kura ņemt finansējumu, var iesniegt priekšlikumus budžeta likumprojektā. Pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālistiem sacīja, ka rīcības brīvība Satversmē ir paredzēta ļoti liela, bet parasti atbalsts dažādām iniciatīvām tiek ierobežots līdz tam, lai joprojām būtu sabalansēts budžets. Ministrs atzīmēja, ka ir bijušas reizes, kad opozīcijas priekšlikumi ir atbalstīti.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka ir grūti atcerēties kādu budžetu, kad nebūtu atbalstīts vai daļēji atbalstīts pilnīgi neviens opozīcijas priekšlikums. Parlamentāra demokrātijā deputāti ir tie, kas nosaka, vai budžets tiks apstiprināts, uzsvēra politiķis.
"Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sagaida, ka vislielākās diskusijas parlamentā būs par darbaspēka nodokļu izmaiņām, jo "ilgāku laiku" nodokļu izmaiņas nav bijušas. Politiķis ir pārliecināts, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti vēlēsies izteikties par gaidāmajām izmaiņām.
Valdībai bija jāpieņem sarežģīti lēmumi, lai iekļautos drošības prioritātēs, tāpēc opozīcijai būs iespēja diskutēt par visām citām jomām, kuras papildu finansējumu nesaņem, teica Šuvajevs.
Valainis sprieda, ka opozīcija varētu vēlēsies plaši debatēt arī par daļas pensiju otrā līmeņa pārnesi uz pirmo līmeni.
"Domāju, ka budžets ir sagatavots pietiekami sabalansēti. Koalīcijai ir budžets, kuru var no visām partijām aizstāvēt," uzskata politiķis, uzsverot, ka opozīcijai būs grūti to kritizēt.
Tradicionāli budžeta debatēs skaļi izskan sociālie jautājumi, piebilda Ašeradens. Finanšu ministra ieskatā, tāpat viens no galvenajiem opozīcijas virzītajiem jautājumiem varētu būt "Rail Baltica" trases finansējuma nodrošinājums nākamajam periodam. Budžetā ir paredzēts līdzfinansējums 15% apmērā, bet cits finansējums nav plānots.
Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sāks skatīt valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Sēdē piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un finanšu ministrs Ašeradens.
Saeima pagājušajā nedēļā nodeva nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai komisijās.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.