Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) žurnālistiem pirmdien pēc koalīcijas sēdes pavēstīja, ka nesteigsies ar šo jautājumu un koalīcijas partijas par to vēl turpinās runāt.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars piebilda, ka NA par prioritāti uzskata 11.novembra noteikšanu par oficiālu svētku dienu, lai gan NA nav konceptuālu iebildumu pret ZRP piedāvājumu.
Pēc ZRP ierosinājuma, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi – 15.augustā, ebreji – savos reliģiskajos svētkos. Tādējādi katram būtu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu, un arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu.
Jau ziņots, ka Saskaņas centrs kārtējo reizi sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.
Saeima par šo ieceri lems ceturtdien plenārsēdē.
Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.
Patlaban likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra.