Kā ziņots, nacionālās apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumos grozījumiem tautas nobalsošanas kārtībā piedāvā pagaidām saglabāt esošo kārtību - divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu un esošo parakstu skaitu, kas jāsavāc referenduma iniciatoriem - 10 000.
Vienotības frakcijas nostāja paredz, ka nepieciešams skatīt kopā jautājumus par aģitācijas un finanšu kontroli, gan arī jautājumus par atteikšanos no divpakāpju parakstu vākšanas sistēmas, sacīja Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne. Tomēr, ja koalīcijas partneri nebūs gatavi par to diskutēt kopā, tad nacionālās drošības dēļ būs nepieciešams iespējami ātri pieņemt normas, kas attiecās uz finansējuma, aģitācijas kontroli un caurredzamību, bet par pārējiem jautājumiem diskutēt vēlāk.
Čigāne arī sacīja, ka koalīcijas partneriem ir jāsadarbojas, tāpēc vēl iespējama diskusija par divpakāpju parakstu vākšanas sistēmas saglabāšanu, tomēr Vienotības prioritāte ir nacionālā drošība un sabiedrības saliedētība, tāpēc svarīgi, lai referendumus nevarētu izmantot sabiedrības šķelšanai. Deputāte uzsvēra, ka kopumā Vienotība atbalsta atteikšanos no divpakāpju parakstu vākšanas sistēmas.
Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis pastāstīja, ka nopietnākā diskusija par šo jautājumu ar partijas biedriem varētu notikt nākamnedēļ, jo pagaidām šīs jautājums frakcijā neesot izrunāts. Arī frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu, kas neesot izdiskutēti frakcijā, taču viņa piedāvā "radošus risinājumus", jo iepriekš diskusijas esot koncentrējušas uz lielākām izmaksām, palielinoties parakstu slieksnim.
Vienlaikus Dombrovskis neizslēdz iespēju diskutēt par esošas sistēmas saglabāšanu ar koalīcijas partneriem, tomēr piebilst, ka citas koalīcijas partijas neko jaunu šajā jautājumā nav piedāvājušas.
Vaicāts, vai neatkarīgie deputāti varētu atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu par 10 000 parakstu sliekšņa saglabāšanu, neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins atturējās atbildēt uz šo jautājumu, skaidrojot, ka pie frakcijām nepiederošo deputātu grupa par šo jautājumu vēl nav diskutējuši. Olšteins arī nevēlējās paust personisko viedokli pirms viņš nav dzirdējis savu kolēģu vērtējumu.
VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis savukārt uzsvēra, ka nepieciešams iespējami ātri pieņemt normas par referendumu finansēšanu un aģitāciju, kā arī tiesībām Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izvērtēt iesniegto iniciatīvu. Šos jautājumus jāizdala atsevišķā likumprojektā kopā ar jautājumu par Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvu, uzskata Cilinskis.
Tikmēr par jautājumiem, kas saistīti ar divpakāpju sistēmas un esošā parakstu skaita, kas jāsavāc pirmajā parakstu vākšanas posmā, iespējamas ilgākas diskusijas, uzskata nacionālās apvienības pārstāvis.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) savukārt negribēja komentēt iespējamo rīcību saistībā ar šo likumprojektu, jo diskusijas par šo jautājumu notiks komisijas sēdē. Komisija varētu sākt skatīt šo jautājumu nākamnedēļ.
Līdz 10.septembrim deputātiem bija iespēja formulēt savus ierosinājumus likuma izmaiņām, un "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa Saeimā iesniegtie priekšlikumi grozījumiem likumā par tautas nobalsošanas kārtību paredz atsevišķi izdalīt normas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvu.
Opozīcijā esošās politiskās apvienības "Saskaņas centrs" priekšlikumi arī paredz saglabāt esošo divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu un esošo parakstu skaitu, kas jāsavāc pirmajā parakstu vākšanas posmā.
Lībiņa-Egnere Saeimā iesniegtajos priekšlikumos rosina atteikties no nepieciešamības notariāli apliecināt par tautas nobalsošanas organizēšanu vācamos parakstus. Minētie apliecinājumi turpmāk būtu jāvāc uz CVK apstiprināta parauga veidlapas, kurā norādīts parakstījušās personas vārds, uzvārds, personas kods, pases vai personas apliecības numurs, dzīvesvietas adrese un parakstīšanās datums.
Politiķes Saeimā iesniegtie priekšlikumi arī paredz, ka līdz 2015.gadam organizatoriem būs nepieciešams savākt 75 000 parakstu, lai rosinātu referenduma rīkošanu. Atlikušo parakstu vākšanu, lai kopā būtu apmēram 154 000 apliecinājumu, organizētu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Uz Saeimas atsaukšanu šis priekšlikums neattiektos.
Lībiņa-Egnere iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar viņas priekšlikuma būtību pēc 2015.gada organizētājiem pašiem būs nepieciešams savākt 1/10 jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstus, lai iniciētu tautas nobalsošanu.
Deputāts Uldis Augulis (ZZS) parlamentā iesniedzis priekšlikumu, kas paredz, ka referenduma rosinātājiem pirmajā parakstu vākšanas posmā jāgūst 30 000 notariāli apstiprinātu parakstu, lai atlikušo parakstu skaitu vāktu CVK. Saskaņā ar ierosinājumu, parakstus varēs apliecināt dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstus varēs vākt arī elektroniski, ja tiks izmantota kvalificēta autentifikācija un drošs elektroniskais paraksts ar laika zīmogu.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 22.augusta virzīja izskatīšanai komisijās Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, cita starpā, paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 154 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz 2015.gadam likumprojekts paredzēja pārejas periodu, kurā tautas nobalsošanas rosinātājiem būtu noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai. Grozījumi pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus, bet pēc pārejas periodā būtu iespējams parakstīties arī elektroniski.