Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš (ZZS) iepriekš skaidroja, ka šāda iecere paredzētu, ka par pusprocentpunktu tiktu celta gan darba devēja, gan darba ņēmēja sociālā nodokļa maksājamā daļa. Gan šis, gan citi priekšlikumi tikšot apspriesti Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izveidotajā nodokļu reformas jautājumu darba grupā, skaidroja politiķis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik šajā jautājumā nekas nav nolemts, taču gala lēmumam ir ļoti precīzi un pamatoti jāiezīmē finansējuma avots. Politiķis neizslēdza iespēju vienoties par sociālā nodokļa palielināšanu veselības finansēšanai, taču lēmums šajā jautājumā gaidāms pēc diskusijām.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns aģentūrai LETA pauda, ka Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai ir pienākums piedāvāt risinājumu papildu finansējuma rašanai. Pagaidām nav iesniegts priekšlikums par sociālā nodokļa paaugstināšanu, taču, ja tāds tiks piedāvāts, tad pirms tā vērtēšanas būs jāredz aprēķini. Politiķis vērsa uzmanību, ka "Vienotība" līdz šim ir visaktīvāk iestājusies par līdzekļu avotu iezīmēšanu veselībai, taču politiskais spēks sagaida arī ZZS pārraudzītās Veselības ministrijas aktīvāku iesaisti, lai rastu papildu finansējumu medicīnas sfērai.
Tikmēr Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka nav apspriests ierosinājums palielināt sociālo iemaksu apmēru, jo šāds priekšlikumus neesot piedāvāts.
Savukārt attiecībā uz izskanējušo iespēju nepieciešamības gadījumā celt pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai kompensētu nodokļu reformas izdevumus, Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka vēlas "ļoti kategoriski un stingri apliecināt", ka absolūti netiek izskatīts PVN palielināšanas jautājums. Viņš piebilda, ka ZZS neatbalsta PVN pacelšanu. To ZZS frakcija esot norādījusi arī sarunā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Finanšu ministrijai (FM) ir vēlme nodokļu reformas likumprojektus iesniegt Saeimā līdz 19.jūnijam, piebilda ZZS frakcijas vadītājs.
Arī partija "Vienotība" kategoriski neatbalstītu PVN paaugstināšanu kā kompensējošo mehānismu, lai ar to aizbērtu ienākumu krituma "bedri", kas izveidotos pēc nodokļu reformas ieviešanas, sacīja Smiltēns. Viņš norādīja, ka iepriekš kādā no koalīcijas sanāksmēm Reizniece-Ozola bija minējusi iespēju celt PVN, ja tas būs nepieciešams nodokļu reformas izdevumu kompensēšanai.
Smiltēns arī vērsa uzmanību, ka reforma paredz 462 miljonu eiro lielus izdevumus, kas atbilst visam aizsardzības budžets. "Piedāvātie kompensējošie pasākumi izklausās ļoti riskanti, un, ja neizdosies iekasēt iecerētos ieņēmumus, budžetā izveidosies milzu caurums," brīdināja politiķis. Viņš norādīja, ka FM ir pienākums piedāvāt atbilstošus kompensējošos mehānismus, kas būtu vērtējami kā droši. Ņemot vērā arī plānoto deficīta palielināšanu, tad, neizpildoties ieņēmumu pastāv risks valsti "nolikt uz plāna ledus", pauda politiķis.
Arī Bērziņš norādīja, ka iespēja palielināt pievienotās vērtības nodokli vispār neesot darba kārtībā.
Jau vēstīts, ka valdība 9.maijā atbalstīja FM sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.
slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās