Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka lēmums par Kariņa demisiju bija Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un "Jaunās vienotības" atbildība un kompetence.
Rokpeļņa ieskatā, Kariņa atkāpšanās no amata parāda, ka valdība ir gatava uzņemties atbildību un darīt to, kas ir jādara, attiecīgi, ja ir pieļautas kļūdas, tās atzīt. "Tas neradīs valdībai nekādus šķēršļus, turpināsim strādāt tikpat efektīvi kā līdz šim," pauda politiķis.
Arī "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvejevs ir pārliecināts, ka valdības darbs netiks ietekmēts.
"Varēja jau redzēt, ka šī sāga ap izmantotajām privātajām lidmašīnām sāka atstāt potenciāli lielāku ietekmi uz valdību," izteicās politiķis, vērtējot, ka Kariņa lēmums ir "cienījams un pareizs".
Vienlaikus Šuvajevs uzskata, ka sabiedrības acīs Kariņš paliks cienījams politiķis.
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.
Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.