Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka savulaik VL-TB/LNNK jau vērsusies Saeimā ar līdzīgu ierosinājumu, kas gan toreiz atbalstu neguva. Dzintars arī pauda prieku, ka šis jautājums pavirzījies uz priekšu, un pauda cerību, ka politiķi, kuri iepriekš pauduši konceptuālu atbalstu šai iecerei, to arī atbalstīs.
Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Demiters norādīja, ka viņš personīgi atbalsta ideju par deputāta zvēresta pārkāpšanu un kā sankciju noteikt mandāta zaudēšanu. Frakcija gan konkrētu lēmumu šajā jautājumā pagaidām nav pieņēmusi. Politiķis skaidroja, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, ņemot vērā iedzīvotāju uzskatus par negatīvajiem notikumiem, kuri līdz šim ir norisinājušies saistībā ar deputātiem. Pašlaik Saeimas deputātiem ir iespēja saviem kolēģiem izteikt vien nopēlumu, tāpēc būtu tikai loģiski, ja Saeima mainītu pašreizējo sistēmu - tas "galu galā uzlabotu iedzīvotāju attieksmi pret politiķiem", norādīja Demiters.
Savukārt neatkarīgie deputāti sākumā vēlas rūpīgi iepazīties ar Tieslietu ministrijas atzinumā lietotajiem argumentiem, aģentūrai LETA sacīja pie frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins. Viņš saprot sabiedrībā izskanējušo pozitīvo viedokli par šo sankciju, taču politiķiem ir arī jāspēj vērtēt šo jautājumu profesionāli, iepazīstoties ar juridisku analīzi.
Arī "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norādīja, ka būtiski izvērtēt, kāda būtu procedūra šādā gadījumā, jo deputāta zvērestā ir virkne punktu, kas varētu tikt dažādi interpretējami. Tomēr kopumā pašu ideju "Vienotība" varētu atbalstīt, sacīja politiķis.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka par Saeimas deputāta zvēresta laušanu kā sankciju varētu noteikt mandāta anulēšanu, jo pašreizējā situācija, kad deputātu sodīšana aprobežojas ar brīdinājumu izteikšanu, nav apmierinoša. Savukārt politiskās apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka neatbalsta šādu ideju, un uzsvēra, ka risinājums būtu mažoritāras vēlēšanu sistēmas izveidošana.
Tieslietu ministrija uzskata, ka Latvijā būtu iespējams ieviest normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu Saeimas deputāta mandāta zaudēšanu zvēresta laušanas gadījumā.
Kā aģentūru LETA informēja TM sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva, ministrija, iepriekš izvērtējot ārvalstu praksi šajā jautājumā, secināja, ka dažās Eiropas Savienības valstīs nav zvēresta institūta deputātiem, tomēr daudzās valstīs, kur parlamentārietim ir jādod zvērests pirms amata pienākumu izpildes uzsākšanas, ir noteikts, ka atteikums dot zvērestu ir pamats nepielaišanai pie amata izpildes.