Straujuma iepriekš paudusi viedokli, ka pirmajās 100 darba dienās valdība ir strādājusi stabili un godprātīgi. Viņas vadītā valdība arī turpinājusi iepriekšējās valdības sāktos darbus.
Arī citi koalīcijas politiķi uzsver, ka šī valdība ir "pēctecības valdība", kas ir stabilāka, jo ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesaistīšanos tai ir vairāk balsu parlamentā.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka ar ZZS ienākšanu koalīcijas darbs ir konstruktīvs, tajā nav savstarpējo apvainojumu un koalīcija ir stabila. Brigmanis uzteica ZZS ministru darbu, uzsverot, ka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) "ļoti labi tiek galā ar pienākumiem šajā grūtajā laikā", ņemot vērā notikumus Ukrainā. Arī par vienu no svarīgākajiem šīs valdības darbiem Brigmanis vērtē aizsardzības nostiprināšanu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš arī uzskata, ka šī valdība ir stabila, kas ir ļoti svarīgi Ukrainas notikumu kontekstā. Vēl viens no pozitīvajiem aspektiem ir sabiedrības atbalsts Straujumai un valdībai kopumā, jo tas ir pat palielinājies, piebilda Bērziņš.
Viņš arī uzsvēra, ka būtiskākie darbi, kuri šai valdībai vēl būs jāpabeidz, ir Imigrācijas likuma grozījumi saistība ar uzturēšanās atļauju izsniegšanas izmaiņām par nekustamā īpašuma iegādi, Satversmes preambulas pieņemšana, kā arī jautājumi saistībā ar lauksaimniecības zemi.
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns šīs valdības un koalīcijas darbu vērtēja kā "ļoti produktīvu". Turklāt galvenie valdības izaicinājumi pašlaik Ukrainas krīzes kontekstā ir pilnīgi negaidīti un nebija iepriekš prognozēti. Arī Smiltēns piekrita, ka šo koalīciju var uzskatīt par stabilāku, ņemot vērā, ka tā ir plašāka un tai parlamentā ir vairāk balsu.
Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica šo valdību uzskata par "pēctecības valdību". Viņa arī norādīja, ka koalīcijas paplašināšana nozīmē to, ka lēmumi jāsaskaņo vēl ar vienu partneri, un tas atsevišķos gadījumos var paildzināt to pieņemšanu.
Vērtējot RP atbildībā esošās ministrijas, notiek ļoti aktīvs darbs, piemēram, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Reformu partija) darba rezultāts redzams, 150 ASV karavīriem ierodoties Latvijā. Iekšlietu ministrijā notika aktīvs darbs attiecībā uz jaunajām psihoaktīvajām vielām un pašlaik ir panākta to izplatīšanas kriminalizēšana, akcentēja politiķe.
Ekonomikas ministrijas darbs ir saistīts ar būvniecības uzraudzības biroja izveidi, kā arī ar pašlaik saasinājušos enerģētikas politiku. Visu trīs RP ministru darbs bija aktīvs Dombrovska valdības laikā un tas turpinās arī pašlaik, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt opozīcijā esošā apvienība Saskaņas centrs (SC) pret valdības paveikto ir kritiska. SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pauda, ka šīs valdības "galvenais uzdevums ir vienkārši būt". Nekādu citu uzdevumu Straujumas valdībai nav un salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību nekas nav mainījies, sacīja politiķis. Viņš arī uzsvēra - "ja nav nekādu virsuzdevumu, tad nevar arī nogrēkoties".
Straujumas valdība tika apstiprināta šā gada 22.janvārī. Viņa amatā stājās pēc iepriekšējā valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) demisijas saistībā ar traģēdiju Zolitūdē pagājušā gada novembrī. Dombrovskis valdības vadītāja amatā bija kopš 2009.gada 12.marta un bija ilglaicīgākais premjerministrs Latvijas vēsturē.