Tā Koķe teica aģentūrai BNS.
Viņa norādīja, ka Bībeles mācību neredz kā atsevišķu mācību priekšmetu, tāpat tas nevar būt obligāts katram skolēnam.
"Bībeles mācību, bet ne kā kristietības vai kādas konfesijas mācību var iekļaut mācību programmā kulturoloģijā vai ētikas zinībās. Pasaule jau nesastāv no priekšmetiem. Jūs esat mācījies skolā matemātiku, latviešu valodu, angļu valodu un ķīmiju, bet jums pasaule un dažādas morāles vērtības, īpaši sākumskolā, ir jāprot ap sevi tvert tuvāk un integrēti," klāstīja ministre.
"Tāpēc es domāju, ka Bībeles mācība kā atziņas un zināšanas noteikti ir ļoti svarīga un mācāma skolā un ģimenē, bet kā atsevišķs mācību priekšmets, es domāju, nav izskatāms variants, vismaz tuvākajā laikā," viņa atzina, uzsverot arī, ka to nevar ieviest kā piespiedu kārtā obligātu visiem skolēniem.
Tāpat viņa sacīja, ka jebkura jauna mācību priekšmeta ieviešana ir vismaz divus gadus ilgs sagatavošanas darbs, kas prasa arī lielus finanšu ieguldījumus.
"Izglītības sistēma nav ātrās reaģēšanas brigāde, mūsu uzdevums nav dzēst ugunsgrēkus, bet sistemātiski palīdzēt bērnam saprast pasauli, mācīties domāt, nevis dot kaut kādas atsevišķas, fragmentāras aktualitātes," paskaidroja ministre un piebilda, ka izglītība un mācību saturs nav jomas, kur pieļaujamas sasteigtas, ar izglītības speciālistiem neapspriestas darbības.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) zināms, ka dažās skolās piedāvāto izvēles priekšmetu - kristīgo mācību - izvēlas aizvien mazāk bērnu. Tas, pēc ministres domām, norāda, ka jāpiedomā par metodēm, kā šī tematika būtu pasniedzama.
Tajā pašā laikā Koķe izsakās atzinīgi par to, ka izvērsusies diskusija par Bībeles mācību un šajā jautājumā tiek apzināti cilvēku viedokļi.
Jau ziņots, ka Bībeles mācības ieviešanu skolās savā uzrunā Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos iniciēja kardināls Jānis Pujats. Šāds ierosinājums izraisīja plašas diskusijas. LPP/LC piektdien jau iesniedza Saeimā likumprojektu par Bībeles mācības ieviešanu 1.-12.klasē.