Viņasprāt, Latvijā uzsāktā bilingvālā reforma ir devusi labus rezultātus. Šajā jautājumā viņai esot piekrituši arī TB/LNNK frakcijas pārstāvji, ar kuriem arī spriests, ka latviešu valodas mācīšana visaugstākajā kvalitātē ir nozīmīgākais uzdevums, kas ir veicams skolās neatkarīgi no mācību valodas.
T.Koķe stāstīja, ka TB/LNNK deputātus ir aicinājusi virzīt jautājumu par izglītību tikai latviešu valodā arī uz koalīcijas padomi, lai panāktu politisku vienošanos, taču, cik viņai zināms, tas vēl nav darīts.
"Pašreizējā brīdī tas ir vienas partijas uzstādījums, un tik ilgi, cik būšu amatā, uzskatu, ka izglītības joma, kurā ir iesaistīta katra ģimene – vai nu bērns, students, pats vecāks mācās - to nevar izmantot kā politisku objektu, un jebkādas pārmaiņas ir jāuzsāk tikai tad, ja tās izglītības sistēmā ir labi sagatavotas," uzskata ministre. Viņa norādīja, ka jebkura pāreja, jebkuras izmaiņas ir jāsagatavo vairāku gadu garumā, lai skolēnam būtu atbilstošākie mācību materiāli, lai skolotājs būtu sagatavots. Tikai tad var runāt par kādām pārmaiņām, bilda T.Koķe.
Viņa arī piebilda, ka daudz braukā pa skolām, arī mazākumtautību skolām, un tur gan skolotāji, gan skolēni runā ļoti labi latviski.
Ministre gan piekrita, ka dzimtā valoda ir jākopj, jāattīsta un maksimāli jālieto maksimāli.