Šajā jomā valodas aģentūras nejūt,” saka T.Koķe. Viņa to esot teikusi arī Valsts valodas aģentūras direktoram Jānim Valdmanim.“Es neredzu tik augstu vadītāja profesionalitāti un valstisku domāšanu, kādu no sava kolēģa profesora būtu gribējusi sagaidīt. Kad notika Valsts valodas aģentūras direktora Valdmaņa kunga vērtēšana, es, toreiz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, biju vērtēšanas komisijas vadītāja un kā jau pedagogs centos motivēt, celt uz pozitīvā. Šo uzticības handikapu atpakaļ neesmu saņēmusi,” atzīst ministre.Pēc viņas domām, aģentūras darbība ir sadrumstalota, un dažkārt grūti saprotams, kādā valsts valodas politikas kontekstā rīkots kāds seminārs vai pieņemts lēmums par noteiktiem izdevumiem. Notiek aktīva darbošanās, tomēr kontekstu ar valsts valodas politiku viņa ne vienmēr redzot.Valsts valodas aģentūras mērķis ir stiprināt valsts valodas statusu un veicināt tās ilgtspējīgu attīstību. Aģentūra arī šogad rīkoja konkursu "Domā, kā runā!", kurā tika vākti dažādi valodas kuriozi.Ministre intervijā arī atzīst, ka nav izdevies paaugstināt ministrijas Valsts valodas politikas departamenta kapacitāti. Viņa nedz apstiprina, nedz noliedz, ka departaments, kurā patlaban ir divi darbinieki, tiks pārveidots par nodaļu. “Nevienas pārmaiņas, kā šķiet, nav iespējams veikt, lai par tām neizskanētu dažādas runas,” komentē T.Koķe.
Koķe neapmierināta ar Valsts valodas aģentūras darbu
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir neapmierināta ar Valsts valodas aģentūras darbu. Viņa sestdien publicētā intervijā laikrakstā Latvijas Avīze norāda, ka uzticības kvota šai aģentūrai, tāpat kā Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai, ir bijusi lielāka nekā atdeve no to puses.“Es cerēju uz daudz profesionālāku, atbildīgāku darbu, uz lielāku iesaistīšanos ministrijas un valsts valodas politikā darbā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.