Jautāta par skolu nodrošinājumu ar baseiniem, lai varētu izpildīt standartu par obligātajām peldēšanas nodarbībām, T.Koķe pastāstīja, ka baseinu pieejamība reģionos ir būtiski uzlabojusies. “Nemaz vairs tik traki ar tiem baseiniem nav,” teica ministre. Viņasprāt, ja skola izrāda interesi, tad iespēju var atrast. “Ja standarts to prasa, tad arī atradīs, citādi tas nevar būt standarts, jo izglītības standarts jāpilda, nekādu citādu atlaižu nevar būt,” uzsver T.Koķe.
Ministre ir pārliecināta, ka katrai skolai vismaz 10-15 kilometru rādiusā ir lielāki vai mazāki baseini, kur skolēnus var apmācīt peldēšanā. Pēc ministres vārdiem, dažviet notiek arī veiksmīga sadarbība starp izglītības iestādēm un sporta centriem, kur skolām tiekot piedāvātas nozīmīgas atlaides.
Kā Diena jau rakstīja, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka situācija ar baseinu pieejamību pēdējos gados ir uzlabojusies, tāpēc no šā gada 1.septembra pamatskolu izglītības standartā ir iekļauta jauna norma - sporta nodarbībās skolotājam mācību programmā jau šoruden būs obligāti jāietver peldēšanas, slēpošanas vai slidošanas mācības. Alternatīvas dotas, ņemot vērā atšķirīgo skolu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī laikapstākļus.
Apkopojuma par skolēnu peldētprasmi IZM rīcībā nav, taču, kā liecina Sporta pārvaldes dati, pēdējā mācību gadā no bērniem, kas darbojušies dažādos pulciņos vispārējās izglītības iestādēs, peldēt mācījušies vien 10 procenti skolēnu. Savukārt no visiem profesionālās ievirzes sporta skolu audzēkņiem ar peldēšanu nodarbojas seši procenti.
Viens no argumentiem standarta grozījumiem ir pieaugošais skolu skaits reģionos ar jaunuzceltām sporta zālēm, kurās izbūvēti arī baseini. Līdz šim peldēšanas mācība skolās gan nav bijusi obligāta, jo baseinu skaits Latvijā atzīts par nepietiekošu. Mācības nodrošinājušas vien dažas pašvaldības, piemēram, Jelgavas un Daugavpils.