Ā.Kleckins pirms pāris mēnešiem neatbalstīja Dz.Kolāta iecelšanu par LR pagaidu vadītāju, taču tagad norāda, ka "ir cita situācija". Viņaprāt, Dz.Kolāts sevi jau pierādījis kā krīzes menedžeri, tāpēc viņam esot jādod iespēja arī "domāt par nākotni". Dz.Kolāts, kurš LR jau vadīja no 1995. līdz 2005.gadam, par NRTP ieceri uzzinājis tikai piektdien un piekrīt, ka konkursa rīkošana būtu ideālais variants normālos, nevis krīzes apstākļos. LR finanšu situācija esot draudīga, jo maijā ir jāsedz vairāki no gada sākuma pārceltie kreditoru maksājumi. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) pirmdien, tiekoties ar NRTP un abu sabiedrisko mediju vadītājiem, nedeva solījumus par LR un Latvijas televīzijas (LTV) turpmāko attīstību. Lēmumu pieņemšot valdība, visticamāk, aprīļa beigās. Dz.Kolāts cer, ka līdz tam laikam valdība ļaus LR izmantot rudenim paredzēto finansējumu, kas jau tiekot darīts, kā arī piešķirs galvojumu Ls 894 000 kredīta ņemšanai. Bēdīga situācija esot arī LTV. Dienas rīcībā ir informācija, ka pēc operatīvās peļņas vai zaudējumu aprēķina LTV zaudējumi gada pirmajos divos mēnešos ir pusmiljons latu. Starpība tiekot segta no LTV uzkrājumiem, kas, saglabājoties šādai tendencei, jūnijā varētu izsīkt.
Kolāts aizies, ja atbalstīs LR attīstības sliktāko scenāriju
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vienbalsīgais lēmums Latvijas radio (LR) pagaidu galvu Dzintri Kolātu iecelt par LR ģenerāldirektoru nedaudz pārsteidzis pat viņu pašu. NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins nenoliedz - pirmdien ārkārtas sēdē lēmums pieņemts arī tādēļ, lai sarunā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem dienas otrajā pusē Dz.Kolātu varētu stādīt priekšā kā LR ģenerāldirektoru. Viņa palikšana amatā gan atkarīga no tā, kādu lēmumu par LR nākotni pieņems politiķi. Ja viņi uzskatīs, ka LR jāpaliek tikai vienam kanālam, Dz.Kolāts Dienai sola demisionēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.