E. Siliņa, kura patlaban ir viena no turīgākajām Saeimas deputātēm, skaidrojusi, ka savu bagātību ieguvusi, pateicoties izdevīgiem banku procentiem. Viņa Dienai sacīja, ka 2008. un 2009. gadā, kad notikušas spekulācijas par lata devalvāciju un bankas piedāvājušas ļoti izdevīgas depozītu procentu likmes, viņa no kādas privātpersonas aizņēmusies lielu summu, ko ieguldījusi. Tomēr dāsnā aizdevēja vārdu viņa atsakās paust, jo to viņai liedzot abu noslēgtais līgums.
Bijušais partijas biedrs ZRP frakcijas deputāts Edmunds Sprūdžs norādīja, ka viņš neesot iedziļinājies visās detaļās, tomēr sabiedrībai naudas rašanās avoti būtu jāzina. «Ja deputāts nevar paskaidrot, no kurienes nauda ir radusies, tad tā nav pieņemama situācija,» uzskata E. Sprūdžs. Līdzīgi domā Vienotības frakcijas deputāte Ilma Čepāne, kura apgalvo, ka viņa E. Siliņas vietā to atklātu. «Ja izvēlējās iet politikā, tad vajadzēja rēķināties, ka būs kā akvārijā. Deputāti vairāk nekā citi cilvēki ir pakļauti privātās dzīves atklātībai, un tad, ja sabiedrību tas interesē, to vajadzētu darīt,» uzskata I. Čepāne. Viņasprāt, jāskatās, vai līgumā, kas aizliedz atklāt aizdevēja identitāti, ir samērotas indivīda intereses ar sabiedrības interesēm.
Arī ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, kurš piedalījās Dienas politiķa standarta veidošanā (tas noteic, ka politiķim jāvieš pilna skaidrība par pagātnes darījumiem), uzsvēra, ka deputātam jāprot izskaidrot savas naudas izcelsme, jo to no viņa sagaida sabiedrība. «Ļaunākajā gadījumā var rasties situācija, ka deputātu apmaksā Krievijas izlūkdienests un mēs paliekam nezinīšu lomā. Tas nav pieļaujams,» uzskata J. Ošlejs. Pielaidīgāks ir Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, kurš uzsvēra, ka šī informācija redzama amatpersonas deklarācijas nepubliskojamā daļā un ir pieejama Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID). «Bet to, ka viņa nevēlas to atklāt publiski, es nezinu un nemāku komentēt,» sacīja K. Šadurskis.