Protams, kā visur saku, mēs astoņi deputāti, jo devītā no Latvijas ievēlētā deputāte strādā uz šauru interešu loku, kas lielākoties saskan ar kaimiņvalsts politiku, mēs pārējie saskaņojām viedokļus, lai kopīgi panāktu atbalstu savās grupās. Tajās bija jāatrod līdzīgi domātāji, jo tad savā politiskajā grupā var panākt viedokli, tad attiecīgajā komitejā cilvēki balsos tā, kā mums būtu nepieciešams. Es 2004.gada rudenī ierosināju pirmo rezolūciju par vēlēšanu krāpšanām Ukrainā. Nedēļas laikā rezolūcija «izgāja cauri», bet EP nekas ātri nenotiek. Taču tas, kāda būs Ukraina nākotnē, vai būs lielāks demokrātijas līdzsvars šajā reģionā, ir būtiski arī Latvijai. Gandarījumu radīja tas, ka programmā nacisma upuru piemiņas saglabāšanai iedabūjām arī totalitārā komunisma piemiņas iemūžināšanu un saglabāšanu. To vispirms Eiropas Padomē «izdabūja cauri» kultūras ministre Helēna Demakova, tad es uzrakstīju priekšlikumu, izskaidroju un pārliecinājumu mūsu politiskās grupas koordinatori. Rezultātā 10 miljonus eiro var izmantot arī totalitārā komunisma noziegumu piemiņas iemūžināšanai.Konstitucionālās komitejas vārdā biju ziņotājs par budžetu 2007.-2013.gadam. Es secināju, ka ir jāattīsta pilsoņu kontaktus. Programma bija akceptēta, bet nauda samazināta, taču es pārliecināju kolēģus. 3,5 miljoni eiro 700 000 vietā. Tas dod iespēju pieteikt projektus, kur varam sevi popularizēt vecākajās valstīs. Tie ir ļoti konkrēti darbi, ko var konkrētos skaitļos minēt.Bet ir jau ļoti daudz darbu, kas kopā ar kolēģiem darīti. Viens, kas mums aizņēma visu laiku, ir mūsu situācijas pēc Otrā pasaules kara skaidrošana. Ždanokas kundze ar saviem padomniekiem no Krievijas vēstniecības visu laiku iniciēja kaut kādus uzbrukumus. Tie jautājumi parādās visu laiku. Ja nebūtu šādu mēģinājumu uzbrukt vai pārmest Latvijai, nebūtu nepieciešamības skaidrot. Tas prasījis diezgan daudz laika, bet pamazām pēc pirmajiem diviem gadiem faktiski manā politiskajā grupā, ja parādās par Latviju kāds šāds uzbrūkošs materiāls, neviens nav jautājis, kas tur ir. Ja tu pamazām, skaidrojot un ieturot pozīciju, neesi nevienu apmānījis, ja tu klāsti pozīciju, kas atbilst notiekošajai situācijai, tad tu esi nostiprinājis zināmu autoritāti.**Kas ir jūsu galvenie uzdevumi EP nākamajos piecos gados?**Mēs visi vairāk vai mazāk iespēju robežās strādājam Baltijas intergrupā. Šīm interešu grupām EP, to lēmumiem nav, protams, likuma spēka, bet tomēr mēs iniciējam priekšlikumus, tos nosūta EP, EK un Eiropadomes vadībai. Pamazām šie jautājumi iegūst virzību. Tā ir Baltijas jūras stratēģija, ko sākām risināt. Zviedrija, kas jūlijā būs nākamā prezidentūra, to ir paņēmusi kā vienu no saviem galvenajiem punktiem. Pie mums bija Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts - gan mūsu politiskajā grupā, gan darba grupā, skaidrojot, ko viņi taisās darīt. Te mēs visi darbojamies kopā, un tas ir Latvijai svarīgi, tur ir konkrēti fondi, investīcijas, lai attīstu šo krasta joslu. Ir arī tādi projekti, kas paredzēti sadarbības stimulēšanai mazo ostu, mazo vidējo uzņēmumu stimulēšanai, sadarbībai ap Baltijas jūru. Svarīga būs budžeta veidošnana no 2014.gada. Jau tuvāko gadu laikā sāksies svarīgs darbs, tiks pieņemti lēmumi par finanšu sadali, jo mums ir svarīga ne tikai lauksaimniecības politika, bet arī zinātne un izglītība.Mums Latvijā svarīga ir energodrošība. Ne tikai tāpēc, ka gāze kādreiz beigsies, bet arī tāpēc, ka mums šis piegādātājs ir viens un it kā strīdā ar Ukrainu tas ir atļāvies aizslēgt gāzes krānu, rezultātā ir radies ES tāds jēdziens kā energodrošība. Ir paredzētas divas lietas. Pirmā ir energotīklu savienojamība, iedalīta konkrēta nauda, lai izpētītu elektrosavienojumu ar Zviedriju, lai uzlabotu mūsu lielos maģistrālos tīklus, lai tad, ja būs šis savienojums, pietiktu jaudas, pa kuru strāvu sūtīt. Arī nauda Dobeles eventuālo krātuvju izpētei piešķirta. Latvijai jāseko līdzi, jo it kā krājumu Krievijā vēl daudz, bet nav apgūti. Cik ilgi un kā pietiks, par to ir ļoti dažādas ziņas. Piemēram, bijušais Krievijas enerģētikas ministrs Boriss Ņemcovs saka, ka _Nord Stream_ nebūs īsti, ko laist iekšā, jo gāzes atradnes nav apgūtas. Mēs Baltijas intergrupā arī esam ar _Nord Stream_ daudz nodarbojušies, bet galvenokārt no tāda ekoloģiskās drošības viedokļa. Ir jāattīsta alternatīvie un atjaunojamie resursi - gan vējš, gan biogāze. Es nevaru saprast, ka Latvijā parādās tādas izmaksas par šo biogāzes, vēja enerģijas iepirkšanu, jo pats esmu pētījis vienu vēja enerģijas projektu, tādas eventuālās izmaksas neparādās. **Kā šī jūsu nostāja ir savienojama ar līdzšinējo TP politiku enerģētikas jomā, kas ne reizi vien raisījusi jautājumus par atkarības veicināšanu no viena piegādātāja?**Runājot par to, ka TP pārmet, ka tā kaut ko lobējot, es neesmu dzirdējis, ka būtu kaut kas lobēts. Man liekas, ka kāds TP izteiciens ir paņemts un drusku pārspīlēts. Katrā gadījumā tādā diskusijā, kurā TP liktu ilgtermiņa stratēģiju uz _Gazprom_, es neesmu piedalījies. Redziet, īstermiņā arī _Latvijas gāzes_ prezidents Adrians Dāvis ir teicis, ka galvenie Latvijas gāzes īpašnieki ir _Gazprom_, _Ruhrgas _ir ieinteresēti, lai šeit darbotos. Ņemot visu iepriekš minēto vērā, uzskatu, ka mums ir vajadzīgs nodrošinājums, un man vienmēr ir gribējies, lai ir telpa aizmugurē, nevar paļauties tikai uz vienu solījumu.Runājot par iespējamo energodrošinājumu, pilnībā atbalstu to, ko Zinātņu akadēmija ir izteikusi, ka mums būtu iespējams taisīt AES. Tādi projekti bija jau boļševiku laikā, kad pētīja, vai [celt] Ignalinā vai Piltenē, zinātnieki vairākas reizes šo jautājumu diskutējuši, ka tas būtu iespējams. Jautājums, protams, ir par atkritumu glabāšanu. **Jūsu programmā uzmanību piesaista tas, ka EP solāt stiprināt latviskumu un koordinēt Latvijas ES pozīciju veidošanu. **Tas ir plašāks jautājums. Latviskuma nostiprināšana ir arī cīņa pret divvalodības uzspiešanu šeit. Tā ir cīņa, kas notiek, lai mēs neļautu šeit uzspiest pilsonību bez valodas zināšanām, divvalodību un tamlīdzīgi. Tas ir tāds būtisks – jautājums par šo pozīcijas veidošanu. Mēs esam sastapušies ar gadījumiem, kad ir ļoti labi un laikus saskaņota Latvijas pozīcija, kad nāk kāds dokuments un mēs laikus uzzinām kādu pozīciju, tad mēs to varam iestrādāt. Bet dažreiz ir tā, ka mēs to saņemam, kad jau [dokuments] ir izgājis cauri nozares komitejai, paliek vēl politiskā grupa un plenārsēde, bet mēs saņemam, ka vajadzētu labot to un to. Tādā gadījumā to vilcienu noķert ir grūti. **Jūs pieminējāt Ždanokas kundzi. Patlaban pastāv iespēja, ka EP iekļūs arī Alfrēds Rubiks, un ne viens vien pauž satraukumu, kā tas ietekmēs Latvijas pārstāvniecību EP. Vai mums ir pamats satraukties?**Troksni viņi var sataisīt. Ja ir viena balss, kas taisa toksni, uz to reaģē krieviskie mediji, arī Krievijas mediji to atspoguļo. Mēs noklepojamies, bet jūs nākamajā dienā par to nerakstāt. Ja Ždanokas kundze noklepojas, tad viņa nākamajā dienā ir visur.Paradokss ir tas, ka viņa dod arī mums iespēju par savu valsti kaut ko labu pateikt. Rubika kungs saka, ka šeit nenodarbosies ar politiskiem, bet ekonomiskiem jautājumiem. Grūti teikt, to varam tikai zīlēt, kā būs, ja būs. Ja viņš teorētiski nokļūst sociālistu grupā, tur ir diezgan raiba publika, tā ir diezgan mērena. Spriežot pēc tā, ko Rubika kungs teicis, viņš tāpat ir proponējis pilsonību bez valodas zināšanām, arī iespējamu divvalodību. Viņiem pozīcijas ir ļoti līdzīgas. Šie jautājumi tā vai citādi nāks priekšā. No šī veidokļa tas mums liels ieguvums nebūtu.**_Latvijas faktu_ aptauja aprīlī liecināja, ka par TP Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu gatavi balsot tikai 2,1% vēlētāju. Vai tas ir iekšpolitikas un TP nepopularitātes dēļ, vai arī pats neesat bijis pietiekami pamanāms?**Aprīļa beigās tas bija pieaudzis līdz 4,5%. Skaidrs, ka tas ir saistīts ar iekšpolitiku, arī jūsu avīze nepalaiž garām nevienu dienu, kad nepiemin kaut kā slikti. Ja nevar citādi, tad vismaz kaut kur Šķēli piemin. Protams, neesmu varējis tā kā Ždanokas kundze ar vienu jautājumu strādāt, avīze un televīzijas aiz muguras. Drusku lielākas iespējas ir Robertam Zīlem, kurš ir arī partijas vadītājs. Arī Ģirts Valdis Kristovskis parādījās kā partijas vadītājs. Tāpēc viņu atpazīstamība ir lielāka, tā nav saistīta ar tiešo parlamenta darbu. Arī daži TP kolēģi ir izdarījuši partijai lāča pakalpojumu. Pēdējā laikā braucu pa Latviju runāt ar cilvēkiem, šis tiešais kontakts var būt noderīgs. Tas ir interesants fenomens, līdzīgi kā ar _PCTVL _– aptaujās procents bija mazāks, jo cilvēki kautrējās teikt, ka viņi par to balsos. Tagad man liekas, ka ir līdzīgi, daudzi it kā neizlēmušie nesaka, ka balsos par TP.**Ko cilvēki, kurus jūs satiekat lauku braucienos, jums jautā?**Mēs bijām diskusijā Cēsīs, tur bijām vairāku partiju pārstāvji. Lielākoties jautājumi ir saistīti ar iekšpolitiskiem notikumiem un situāciju, galvenokārt ekonomisko. Mazāk par vietējo, vairāk par Latviju. Vietējā situācija ir atkarīga no konkrētā mēra, kas ir priekšgalā. Tie Latvijas jautājumi prevalē. Aktīvākie, kas parasti ir arī lielākie balsotāji, pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, pensionāri. Parasti jautā par pensijām - vai tās iesaldēs. Kad runā par ES, tad arī galvenokārt ir divi jautājumi – ko tad mēs tur esam saņēmuši. Tad, paldies Dievam, tur var nosaukt puslīdz konkrētus ciparus, tas tomēr parasti uz cilvēkiem atstāj iespaidu, jo cilvēki īsti jau nemaz nezina, ka mēs divos priekšiestāšanās gados jau divarpus miljardus esam saņēmuši un finanšu periodā līdz 2013.gadam jāsaņem 4,5 miljardus latu. Kad cilvēki to paklausās, tad saka – nu jā, tas nemaz nav tik slikti. Pie labā ļoti ātri pierod, arī pie algu kāpuma, un tagad diezgan sāpīgi šo situāciju izjūt. Otrs jautājums, kas parasti ir saistībā ar ES – aizliegumi. Tur arī es uzreiz varu precizēt, kādi ir aizliegumi un kādi nav. Ir daudz alošanās. Latvijā dažādu iemeslu dēļ parasti ir ieviesti stingrākie. Tas izpaudās jau pirmsiestāšanās periodā, apgūstot likumdošanas salīdzināšanu, kad apguvām stingrāko variantu. Piemēram, laukos jautā, vai gotiņa jātur tā vai citādi. Es saku – ja jūs gribat savām vajadzībām to gotiņu turēt vai kaimiņu cienāt, tad tā ir jūsu darīšana. Ja jūs gribat nodot pienotavā, kur [pienu] atdot tālāk eksportam, tad tie nosacījumi ir jāievēro. Lielākā daļa [nosacījumu] ir nacionālajā ziņā, taču ir pārtikas drošības nosacījumi, ķimikālijas, tas galvenokārt attiecas uz ES lēmumiem. Priekšvēlēšanu process dod iespēju aprunāties ar cilvēkiem par konkrētām lietām.
***
Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā?
Dace Akule, Providus Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - ***
Partijas programmas lielākā daļa koncentrējas uz ekonomiskās krīzes risinājumiem, kuros TP uzsver EP lomu panākt lielāku ES atbalstu darba vietu radīšanai, izglītībai, zinātnei un inovācijām, finanšu sektora stingrāku uzraudzību, kā arī lielāku ES atbalstu trūcīgākiem reģioniem. Tāpat kā citas partijas, arī TP sola caur EP panākt taisnīgu atbalstu Latvijas zemniekiem un nodrošināt enerģētisko drošību. Tomēr TP solījumi uzlabot Latvijas interešu aizstāvniecību ES, uzlabojot nacionālo pozīciju formulēšanu, palielinot ministru un ierēdņu atbildību, ir daudz ātrāk īstenojami tepat Rīgā, nevis caur EP.
Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents
Programmas vērtējums - ***
TP programma skan labi. Programmas sākums izklausās kā taisnošanās par finanšu krīzi. Interesanta doma, kas gan šķiet pretrunā ar citu ES valstu tautas partiju uzstādījumiem, ir prasība par lielāku elastību eiro ieviešanas kritērijos. Interesanti būtu salīdzināt programmas uzstādījumus ar līdzšinējo partijas darbību. Lai vēlētāji paši vērtē, cik pārliecinoši viņiem skan partijas deklarētais par enerģijas piegādes avotu un veidu dažādošanu, konkurences veicināšanu vai ideju, ka katrs latvietis ir Latvijas vēstnieks.
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - **
Populistisku stīgu koklēšanas un saukļu programma, piemēram: «Esam par latviskās identitātes nosargāšanu ES. [..] Latvijas zemnieku diskriminācija jāizbeidz!» Apņemšanās panākt vienādus Eiropas maksājumus Latvijas un veco ES valstu zemniekiem un jau līdz 2011.gadam Latvijas pievienošanos eirozonai. Izņemot atsauci uz līdzdalību Eiropas Parlamenta lielajā un konservatīvajā Eiropas Tautas partijā u.tml., nav tieši iezīmēts uzdevums veidot kopējo ārpolitiku. Katrā ziņā solīts: «Stiprināsim ES vienotību enerģētikas jomā un iestāsimies par enerģijas piegādes avotu un veidu dažādošanu.»